Dzeivuoja treis bruoļi un treis muosas, Kas tyka, natyka saslymuoja vysas treis muosas un nūmyra. Palyka treis bruoļi un dzeivoj. Vacuokais bruoļs beja boguots, vyduskais nabogs un jaunuokais rudenī guaja rejas sorguotu. Vīnā vokorā jaunuokais bruoļs aizguoja uz reju un sēd uz cepļa. Rejā īguoja vecīts un prosuos pasasildīt.

"Ej šur, sēstīs uz cepļa, pasasildīsi un parunousim!" soka jaunuokais bruoļs.

Vecītis atsasāda uz cepļa un sēd. Pēc kaida laiciņa vecīts soka: "Vai, kai man gribīs dzert! Ar soldonu muti izdzartu kaida skuobuma!"

"Es atnesšu!" atbildēja jaunuokais bruoļs un aizguoja uz boguotuo bruoļa pogrobu pēc kuopustu skuobuma. Īguoja bruoļs pogrobā un gribēja smelt kuopustu skuobuma, kai īsavēŗa, ka kuopustu skuobumā stuov juo nūmyrušū treju muosu golvas. Bruoļš napīsmēļa, izguoja nu pogroba un dūmoj : "Īīšu pasavārtu, kai guļ boguotais bruoļs?"

Jis īguoja boguotuo bruoļa ustobā un redz, ka bruoļs ar sovu sīvu guļ, bet jūs vydā stuov lada gobols. Bruoļs izguoja nu ustobas, nūsabreinuoja un aizguoja uz naboga bruoļi. Naboga bruoļam beja mozs bērniņš. Īguoja jaunuokais bruoļs naboga ustobā un redz, ka bruoļs ar sovu sīvu un bērniņu guļ, bet ap jīm vysim trejim skraida bolts sormuliņš. Bruoļs izguoja nu ustobas un stuov. Laiks beja kluss, bet pogolmā augušuo leluo prīde tai namīrīgi šaļca. Bruļs īt tuoļuok un dzierd, ka teirumā nazkas klīdz: "Nūciertit mani! Nūciertit mani!"

Bruoļs īt caur škyuni un dzierd, ka škyunī nazkas tai gryuši vaid un vaid. Bruoļs pīguoja pi kula un dzierd, ka sauc: "Kur tu, bruoļ, kur es " Tad bruoļs īguoja rejā un atroda vecīti sēžūt uz cepļa.

"Vai atnezi dzert?" prosa vecīts.

"Na, naatnežu! Kad es gribēju pīsmeļt kuopustu skuobuma un nest, īraudzēju kuopustu skuobumā sovu nūmyrušū muosu golvas. Es nūsabeidu un izguoju nu pogroba."

"Redzi, tovas muosas, kad beja dzeivas, beja lelas natikles un ūtram nikod napadevja yudeņa gluozes. Ari pašas sev nagribēja meklēt yudeņa, kad dzert gribēja, tuodēļ juom tagad juosamyudoj škeistumā. Vēļ kū redzēji?"

"Redzēju, ka muns boguotais bruoļs ar sovu sīvu gulēja un taidā siltā laikā storp jim beja lada gobols!"

"Tys beja valns, kurs jūs savad naidā. Kad vīns, kurs pīsadur pi lada, tyuleņ suoc lomuotīs un kautīs. Vēļ kū redzēji?"

"Redzēju, ka muns nabogs bruoļs ar sovu sīvu um bērniņu gulēja un sormuliņš nu vīna uz ūtru skraidīja."

"Tys beja engels, kurs kaut nabadzībā tova bruoļa dzeivi padora laimīgu. Vēļ kū redzēji?"

"Dzierdēju, ka prīde uz pogolma taidā klusā laikā tai namīrīgi šalcja!"

"Par godu tu miersi. Tu prīdi nūcierss un nu juos tev škierstu taisīs. Tei prīde nagrib, ka jai vajadzēs zemē pyut un tuodē[ bāduoja. Vēļ kū dzierdēji?"

"Dzierdēju, ka teirumā nazkas saucja: nūciertit mani, nūciertit mani."

"Tys beja nanūpļautais rudzīts, kuru tagad lūpi ar kuojom meida. Vēļ kū dzierdēji?"

"Dzierdēju, ka škyunī nazkas cīši vaidēja."

"Tys naatraisītais sīna vazums, kuru jyus šudiņ īvedjāt un atstuojāt Un vēļ kū dzierdēji?"

"Dzierdēju, ka kulā nazkas saucja: kur tu, bruol, kur es."

"Tī jyusu spriguli, izsvaidīti pa vysim kula koktim, saucja vīns ūtra," pastuostīja vecīts un pazuda.

Reitā jaunuokais bruoļs nūcierta rudzīti, atraisīja vazumu un salasīja kūpā vysus spriguļus, bet ari pats tik vēl gadu nūdzeivuoja un nūmyra. Nu vacuos prīdes iztaisēja jam škierstu.