Bīš vienc tāds skrodelis, citādi visādi prāta cilvēks, bet tik strādāt vie nevīžās un vienmēr spriedis, kā pie lielas bagātības tikt. Tās pašas valstības ķēnīc izsludināš tā: Šis atdošot savu vienīgo meitu tam par sievu, kas uzminēšot princeses slepēnās zīmes. Princesi esot kādi trīs savādīgi mati. Nu gāši dau cilvēku, bet nevienc nevarēš uzminēt, kādi šai tie mati ir. Nu skrodelis ilgi gūdrēš, kādi gan tai princesei tie mati var būt. Pēdīgi sadomāš ar, ka tādim vaidzētu būt, un gāš uz ķēniņa pili minēt. Nu skrodelis iegāš pie ķēniņa un sacīš: "Princesei vienc mats ir dimanta, otrs zelta un trešais sidraba!"

"Tu uzminēji," sacīš ķēnīc.

Tā, nu skrodelis bīš uzminēš princeses slepēnās zīmes un ķēnīnam bīš jādo princese skrodeļam par sievu. Bet ķēnīnam skrodelis lāgā nepaticis un viņč nodomāš tikt no skrodeļa vaļā un šo iegrūdis tādā istabā, kur bīš lācis, un tas bīš varēn nikns un neviena nelaidis sveikā cauri. Bet skrodeļam bīš rieksti līdza. Viņč nu kodis riekstus, čaumalas atdevis lāčam un kodolus ēdis pats. Ka nu rieksti biš apēsti, ta skrodelis sācis spēlēt uz pijoles un devis lāčam ar spēlēt. Bet lācis nemācēš un prasiš skrodeļam, lei šo iemācot spēlēt. Nu skrodelis sacīš: "Tev

Lācis ar laidies, lei skrodelis šim drusku apdrāž nagus. Bet ko skrodelis dara? Šis ņēmis un ieskrūvēš lāčam nagus skrūvēs un nelaidis vais vaļā. No rīta nācis ķēnīc skatīties, kā nu lācis būs skrodeli saplēsis, bet nekā: skrodelis bīš sveiks un vesals un nācis smiedamies ķēnīnam pretī. Nu vais nekā ko darīt un ķēnīnam bīš jāatdo skrodeļam princese par sievu. Nu ķēnīc ar pildīš vārdu un atdevis princesi skodeļam par sievu un pavēlēš, lei tūlī braucot uz laulu. Skrodelis ar princesi braukuši ar uz laulu. Ka nu šie bīš no pagalma ārā, tā ķēnīc pustiš lāci vaļā un lācis rūkdams dzinies skrodelam no pakaļas. Skrodelis pamanīš, ka šim dzenas lācis no pakaļas, un nu manīš, ka beigas ir. Bet skrodeļam akal iešāvies labs padoms prātā: viņč pārlicis kājas pār vāģu malu un kā lācis skrēš tūlāku, tā kliedzis: "Kur skrūves?"

Nu lācis akal pārbījies no skrūvēm un rūkdams aizskrēš apakaļ. Skrodelis salaulājies ar princesi un viņi dzīvāš laimīgi. Ka vecais ķēnīc nomiris, ta skrodelis palicis viņa vietā un dzīvāš, kā jau allaž ķēnīnam pienākas.