Trīs brāļi, divi gudri, trešais muļķis, bija nomaldījušies mežā. Ilgi apkārt klejodami, tie nonāca pie kāda augsta koka. Tur viens uzkāpa augšā, lai varētu aplūkoties, vai neredzēs kur meža malu. Meža malu nu gan viņš neredzēja, bet ieraudzīja labi attāļu spīdot mazu uguntiņu. Brāļi nosprieda, ka vienam gudrajam jāiet pēc uguns un tā jāpārnes.

Viens aizgāja un nonāca pie kāda vecīša, kas sēdēja pie ugunskura un sildījās.

"Vadzi!" viņš uzrunāja vecīti, "dod man uguni!"

"Došu!" atbild vecītis, "ja pastāstīsi trijējus melus; bet ja nevarēsi, tad izgriezīšu tev no muguras trīs mārciņas gaļas." Gudrais stāsta, stāsta, bet tomēr nevar apmierināt vecīti.

Viņš tam izgriež trīs mārciņas gaļas.

Nonācis pie brāļiem, tas uzaicina, lai nu otrs gudrais ietu un atnestu uguni. Tas arī aiziet.

"Vadzi!" viņš uzrunā vecīti, "dod man uguni!"

"Došu!" atteic vecītis, "ja pateiksi trijējus melus; bet ja nevarēsi, tad izgriezīšu tev no muguras trīs mārciņas gaļas." Gudrais nevarēja pateikt un vecītis viņam izgrieza nosacītās trīs mārciņas gaļas.

Pie brāļiem atnācis, tas sūkājās un vaimanāja par dabūtām brūcēm. Nu sataisījās muļķītis iet pēc uguns. Lai gan brāļi viņam liedza, tomēr tas aizgāja.

"Vadzi!" viņš uzrunā vecīti, "dod man uguni."

"Došu uguni," atbild vecītis," ja pastāstīsi trijējus melus; bet ja to nevarēsi, tad izgriezīšu tev no muguras trīs mārciņas gaļas."

"Nu, labi, tad klausies!" atteic muļķītis. "Gāju pa mežu un izdzirdu baložus dūcam veca ozola dobumā. Es uzkāpu ozolā un ielīdu dobumā. Tur atradās trīs cepti baloži, kurus es apēdu. Bet tavu nelaimi! gribēju izlīst no dobuma, biju par resnu, nevarēju vairs tikt ārā. Ne, kas par to. Labi pārdomājis, pārsteidzos mājās, paņēmu cirvi, pacirtu caurumu lielāku un izlīdu laukā. Tālāk iedams, es izdzirdu tik lielisku troksni, itkā pasaule sagāztos ieraudzīju strīdoties 8 bites ar 9 lāčiem, kuŗi gribēja dabūt no bitēm 9 mucas medus. Par to es tā saskaitos, ka pakampu savu koka zobinu un nocirtu visiem lāčiem galvas. Gāju tālāk. Biju dzirdējis, ka drīzumā noturēs tirgu debesis, tādēļ lāčus nodīrājis, nesu viņu ādas pārdot uz debesim. Tur satikos ar tavu tēvu un tā kā man ievajadzējās izdarīt cilvēcīgas darīšanas, bet, saprotams, to darīt debesīs cieti aizliegts, tad uzkāpu tavam tēvam mugurā un tas mani nonesa kupalači zemē."

"Tie ir visi meli." iesaucās sašutis vecītis.

"Tā kā man tikai melus vajadzēja stāstīt, tad esmu pilnīgi izpelnījis uguni," atbildēja muļķītis, paņem degošu pagali un aiziet pie brāļiem.