Reiz trīs brāļi, gudrie un muļķītis, medībās mežā apmaldījušies. Brāļiem bijuši samedīti medījumi, bet nebijis uguns, ko medījumus izcept. Pienākusi nakts. Tālumā mežā mirdzējusi uguntiņa. Viens gudrais brālis aizgājis pēc uguns. Pie ugunskura sēdējis vecītis.

"Krusttēv, dod uguni ko gaļas pacepties," teicis gudrais brālis vecītim.

"Pastāsti, dēls, man trīs labus melus. tad uguni dabūsi un pie tam varēsi man no ciskas izgriezt sloksni gaļas; bet ja tu nepastāstīsi trīs labus melus, uguni nedabūsi un es tev izgriezīšu sloksni gaļas no ciskas."

"Nieks kas, ko melus nepastāstīt?" teicis gudrais brālis un sācis vecītim melot. Bet vecītis stāstīto par meliem neatzinis. Izgriezis gudrajam brālim no ciskas sloksni gaļas un padzinis.

Gājis pēc uguns otrs gudrais brālis. Tam izgājis vēl sliktāk kā pirmajam brālim: vecītis tam izgriezis divas sloksnes gaļas no ciskas.

Tad gājis pēc uguns muļķītis. Vecītis muļķītim izstādījis tos pašus noteikumus, ko gudrajiem brāļiem, bet šoreiz par viņa biežo traucēšanu, teicies muļķītim izgriezt trīs sloksnes, ja tas nepastāstīšot trīs labus melus.

"O, melus! Kad tik daudz patiesību prasītu, tad būtu jāpadomā kur ņemt; bet nieka melus - kas tur ko nepastāstīt? Nu tad klausies: Bija ozols, ozolā egle, eglē caurums; caurumā dzīvoja seši baloži. Es ielīdu eglē, apēdu baložus un tā sabarojos, ka vairs ārā netiku. Tad aizgāju uz māju, paņēmu cirvi, izcirtu caurumu un izlīdu ārā."

"Tas viss var būt,"iesaucies vecītis.

"Nemaisies pulkā, kad es runāju," teicis muļķītis. "Un tad es izdzirdu briesmīgu troksni, itkā pati debess kad gāztos, bet vēl briesmīgāks bija skats. Astoņi vilki kaŗoja ar sešām bitēm. Vilki prasīja no katras bites astoņas mucas medus. Man palika dusmas."

"Viss tas var būt," iesaucies atkal vecītis.

"Nejaucies pulkā, kad es runāju! Tad es vilkiem nocirtu kaklus un novilku ādas. Izdzirdu, ka debesīs ir tirgus, un steidzos uz tirgu ādas pārdot. Kāpjot debesīs, es iekritu pašā tirgus vidū.

Ādas pārdevis, gāju pastaigāt, jo laiks man atlika. Staigājot pa miroņu valsti, es satiku savu un tavu tēvu. Mans tēvs bija tavam tēvam mugurā un jāja pa debesim."

"Tas nevar būt, tie ir meli!" saucis vecītis.

"Bet tu taču prasīji melus!" atbildējis muļķītis.

Vecītis bijis uzvarēts. Muļķītis izgriezis tam trīs sloksnes gaļas no ciskas, paņēmis uguni un aizgājis.