Reiz sagudruoši treis medinīki aizīt uz mežu kū nūmedīt. Cikom jī skraidīši, i namanējuši, :ka vokors daguojis. Mednīkam drēbes pluonas leidza, tuodēļ ka jau juoskraida. Jī staigoj, staigoj navar izīt uz molas, ir juoguļ mežā. Ka tikškūte gaisma, varbyut atraškūt molu. Dūmoj, kū byus darīt. Kuop vīns kūkā i verās : varbyut kur īraudzīs guni. Jā, redz: nazkur speid. Jis nūguoja uz tū guni, dajīt kluotu, verās : nalela uztabiņa, jīmā speid guns. Īt jis īškā, padūd lobvokoru - verās: sēd veirs pi golda - izkluota vērša uoda un ar silksi roksta. Tys veirs prosa: "Kas tev vaidzīgs?"

Mednīks izstuosta, kai tei līta ir. Tys veirs soka: "Izstuosti tū, kas nav uz pasaula bejis i nabyus, tad īdūšu guni; jo naizstuostīsi, tad izdzeišu treis slūksnes par mugoru."

Rauga jis stuostīt, nikuo navar izstuostīt. Izdzyna veirs jam treis slūksnes par mugoru i izgryuda uorā.

Atīt jis uz cytim i nikuo nasaka, ka jam taids gadējums beja. Kuop ūtrs kūkā, ari teipat guni īraudzēja i aizguoja. Jam veirs taipat izdzyna treis slūksnes par mugoru.

Atguojis tys arī nikuo nasoka. Kuope trešais kūkā, ari aizguoja uz tū ustabiņu. Īīt īškā, padūd lobvokoru, veirs jautoj: "Kas vaidzīgs?" - Šam vaidzīga ir guns.

"Izstuosti tū, kas nav uz pasauļa bejs, īdūšu guni; jo naizstuostīsi, tad nūdzeišu treis slūksnes par mugoru."

Nu jis suok stuostīt: "Munam tāvam beja 10,000 bišu strūpu, i kotru vokoru ar skaitu tuos sajēma un reitā ar skaitu izlaide. Te vīnu vokoru skaita - vīnas bites tryukst Pajēme suni, blisi un suoka pa pādim dzeitīs, kur jei ir palykuse. Te verās: tū biti apjāmuši seši vylki. Nu jis ar suni šai tai apdzonoj tūs vylkus, un biti atvad uz sātu. Asūt stipri sakūdeita, byušķūt juonūkaunūt. Nūkovuši un pīlykuši divi kubuli lobuos gaļas un vīnu oknu, zornu. Ka tik daudzi gaļas, vajadzēs pypuru. Tad jyudz ūdu un myusu rotūs un brauc pēc pypuru. Nūpiercs jis ir vysu pyuru. Suoka braukt atpakaļ. Jau nātuoļi nu sātas, jis īzaverās, ka maisam caurums. Suoka skaitīt jūs - vīna tryukst. It atpakaļ pa slīdei - atrūn: jau izaudzis leidz dabasim. Jis pa pypura zorim izkuope debesīs. Tur pašu laik tierdziņš bejis, tī redzējs, ka bejušas lynsāklu palovas. Pastaiguojs šur tur - kuopškis zemē - jau pypurs nu viersūtnes nūveitis. Mudri skrējis atpakaļ uz tierdziņu, nūpiercs lynsākla palovu un viervi nūvejis. Vīnu golu pīsējis debesīs, ar ūtru laidīs uz zemi, šai tai sasnēdzis pypura viersūtni. Nūkuops natuoļi leidz zemi, nu zemes goni nūdadzynuoši pypuru. Kas byus, byus, laiškis uz zemi. Kai laidīs, tai leidz koklam saleidis zemē. Navars nikai tikt uorā. Skrīs pēc luopstas pakaļ. Tūlaik izzabedīs un atbraucs uz sātu. Sātā ols pīdarēši un pīleiši pylnu kambari leidz slīkšņam. Tai medīnīks šātanam nuraun treis slūksnes par mugoru, pajam guni i aizīt uz sovim draugim.