Muļkītis aizrunā ķēniņa meitu.

3. A. 853. D. Ozoliņš Jaun - Rozē. LP, V, 290, 127.

Vacūs laikūs beisa vīna pilsāta vusskaistākā posoulē; tei pīderaisa Skrujuskroilas līlkungam. Raiz līlskungs izsludinājs, kuo vīnu ērbāgi šai pilsātā atdūšūt tam, kas ocu-mirklī opņamas vusu tū izdarīt, kū viņš likšūt. Kuods tās, tū podzierdājs, socīja uz savim dālim: "Jous dažu raizi gudri izleicatīs, rougit nu pī līlkunga tū izdarīt."

Tad tī divi gudrī bruoļi tuolit sagārbās un pavālāja kolpim ziergus jougt vuslobākūs rotūs. Bet moulķīs socīja : "Pog, pog - es ar varu īt!" Viņš paķiera vārsi, ījuodza sīna vadamās lopās, ikuopa vārsam rogūs un suoka broukt. Bet vārsis, ko namuocīts stourgolvis, naguoja lobi pa ceļu. Nu mouļķīs paņiema oiz ostas un stourāja kuo kučars. Goudri bruoli šū ponuoca un izklīdza: "Brouc!" Bet mouļķīs otbildēja: "Lānam po tiltu!" Iz ceļa moulķīs otrada trūtiņu (galodu) un īsoucās: "Kuoda mun līla laima!"

Goudrī smājās: "Voi tu or tū līlkungam golvā svīsi?" Tod mulķīs otrada duoci (dūci) un īsaucās: "Kuoda mun līla laima!" Goudrī smājās: "Vai tu ar tū līlkungam dagunu nūcirtīsi?" Gobolu tuolak mouļķīs otrada vacu spangi, kuŗam vīna steipa bej nūkritusi; viņš īsoucās : "Kuoda mun laima!" Goudrī smājās : "Voi tu ar tū līlkungam putru nasīsi?" un gribēja goŗām broukt; bet mulķīs īgrīza ar douci vārsam ostā: vārs iieca stiķūs un skrāja kuo traks - vēl nuspricāja ar osti vusu spangi osinainu. Goudri polika pokaļā. Tikam mouļķīs vēl otrada kotlu un klīdza: "Kuoda mun laima!" Togad gudrī smājās tik dikti, ko poši naredzāja, kur ziergi guoja: spūžī roti īguoja gruovī un apguozās. Bet mulķīs tikam vēl otrada bļūdu, karūti un moizas gobalu, kū kuods araijs ar vusu kuli bej otstājs. Nu moulķīs īsaucās: "Kuoda mun laima!" un dabrouca pī līlkunga ērbāga. Pots īguoja īškā, bet vārsi pīsāja pī durim ar rogim. Līlskungs dūmāja: "Tis kuods cilvāks kluodzana!" todāļ souca: "Trīna! voi tu nabousi mīrā!" Mouļķis socīja: "Tis laikam muns ziergs douzās!" un guoja uorā pīsīt vārsi pī duru eņga. Bet nu otkal pī līlkunga īškā īdams. mouļķīs otminējās, ko pirmū raizi bej oizmirss lobu dīnu dūt, todāļ īīdams socīja: "Lobdīn! līlskunos!" Līlskungs prasīja: "Kū tu gribi?"

"Es nuocu pēc ērbāga!"

Tad atved vārsi mun, bet toulit itā acumirklī!" "

Moulķis otvēra durs un īveda vārsi. Līlskungs socīja: "Voi tav ir toulit nazis, kū nūkout vārsi?"

"Ir! - doucs ir!" Moulķis izvilka douci un nūkava vārsi. "

Līlskungs socīja: "Vajag īmārkt spaņgī, kuo lai asinis nūskolajas - voi tov ir spaņgis?"

"Ir!" Mouļķis izņēma spaņgi nū kules un īmārca golu. Līlskungs socīja: "Vojag izvārīt vārsi - voi tav kotls bous?"

"Ir!" Mouļķīs izņiema kotlu nū kules, īkoura guni un izvuorīja vārsi. Līlskungs socīja: "Vojag calt iz golda un apāst - vai tov bļūda, kaŗūte, moize bous?"

"Ir!" Mouļķīs izņiema nū kules bļūdu, kaŗūti, moizi un cāla prīškā. Līlskungs āda un taica: "Tādu moltīti vēl naešu dabijs - tav pīdar muns ērbāgis!"

Un tuo moulķīs vēļ šūdīn dzeivā ērbāgī, ja nav nūmirs.