Kādam ķēniņam ir trīs princeses, kuŗām vecāki neatvēl nekad precēties. Reiz ķēniņam jāiet uz ilgāku laiku kaŗā. Bet, lai par šo laiku viņa princeses neapprecētos, tas uztaisa tādu pili bez durvim, ar vienu pašu lodziņu jumtā un iesloga tur princeses. Pirmajā dienā ķēniņam ļoti laimējās karā. Viņš priecīgs, ka uzvarējis, aizsūta vēstnešus pie ķēniņienes ar labām ziņām. Bet trīs prinči, to zināt dabūjuši, pārģērbjas par vecām vecenēm un iet pie ķēniņa. Nonākuši saka: "Ķēniņiene priecājās par prieka vēsti un lūdz, vai nevarētu arī princesēm par tavu laimi pavēstīt."

"Ja variet tikai pie viņām klāt tikt, tad vēstiet veseli un padariet viņas arī līdz ar mani laimīgas."

Pārgērbušies prinči nu aiziet pie princesēm, izvelk šīs pa jumta lodziņu laukā un liekās salaulāties. Ķēniņš, vēlāk pārnācis, lec gaisā no dusmām, bet visi trīs znoti atbild itin īsi: "Pats atvēlēji, lai padaram princeses par laimīgām. Un, skaties tik, - tagad tās pie mūsu sāniem tikpat laimīgas, kā tu."