Dzeivova divi bruoļi; vīns boguots, ūtrs bedns. Kuodu raizi jī obi guoja uz pilsātu. Uz ceļa jīm truopējuos zyrgs. Jī nikuo navarēja nūsprīst, kuram kreit atrostais zyrgs. Tūraiz jī guoja pī tīsneša un vaicova, jam, lai jis pasoka, kuram kreit atrostais zvrgs. Tīsnesis sacēja tai: "Kas atmiņēs munu aizdūtū meikļi, tam pīdarēs zyrgs."

Bruoļi beja uz mīra un tīsņesis aizdeva meikļi: "Kas ir vysleluokais, vystukluokais un vysceistuokais?"

Aizdevis itū meikļi tīsņesis sacēja uz jīm, lai jī īt da sātai un labi apdūmoj, un obi bruoļi aizguoja da sātai.

Boguotais bruoļs sātā vaicova sovai sīvai, kas ir vysļeluoks, vystukluolks un vysceistuoks. Sīvai beja dyžan lela auguma muosa, un jei sacēja, ka vysleluokuo ir juos muosa. Uz vaicuojumim, kas ir vystukluoks un vvsceistuoks, jei sacēja, ka jūs zyrgs asūt vystukluoks un vysteiruokuo ir jū oka, tei tā ar vuoku un nikaidi nateirumi navar vydā patikt.

Tamā pošā laikā bednais bruoļs, aizguojs da sātai, vaicova sovai meitai, kas ir vysleluoks, vystukluoks un vysceistuoks. Meita sacēja, ka vysleluokais ir Dīvs, par jū nikas navar byut leluoks, vystukluokuo ir zeme, bez juos mes navarātum dzeivuot, jei myus baroj un gērbj, bet vysceistuokuo ir acs, par tū, ka juo acī īkreit koč pots mozuokais putekleits, mes tyuleņ monom un trynom uorā.

Ūtrā dīnā obi bruoļi guoja da tīsņešam. Boguotais bruoļs sacēja, ka vysleluoka ir juo sīvas muosa, vystūkluoks ir jū zyrgs un vysceistuoksa ir jū oka. Tīsņesns nūsasmēja un vaicova atbiļdi ūtram bruoļam. Tys sacēja, ka vysleluoks ir Dīvs, vystukluoka ir zeme un vysteiruoka ir acs.

Tīsņesis sacēja uz bēdnū bruoļi: "Tev pīdar atrostais zyrgs, tu atminēji meikļi."

Tod boguotū bruoļi tīsnesis atlaida da sātai, bet bednajam sacēja uz laiceņi palikt. Boguotais aizguoja, bet bednais palyka. Tīsņesis vaicova jam, vai jis pots atminēja meikļi, un jis atbildēja, ka jis pots navarēja atmiņēt, bet atmiņēja juo vacuokuo meita. Tad tīsņesis pajēmja vīnu lynu šķīdnu un teica: "Raiz tova meita ir tik gudra, tad lai jei nu ituo lynu šķīdnas izauž maņ audaklu."

Bednais bruoļs pajēmja tū lynu šķīdnu, aizņesa da sātai un sacēja sovai meitai, lai jei izauž nū šķīdnas vasalu audaklu. Meita, daudz nadūmuodama, izruova nū slūtas vīnu žogoru un pasacēja tāvam, lai jis aiznas itū žogoru tīsnešam un lai jam pasoka, lai iztaisa nū žogora stakles, tūraiz jei varēs nū tuos šķīdnas izaust audaklu. Tāvs tuo i padarēja.

Tīsnesis nūsabreinova nū taidas gudras atbiļdes un padeva tam bednajam bruoļam desmit vyrtu ūlu, bet nikuo par tū nasacēja, vai juos beja vyrtas vai navyrtas, un pavēlēja jam, lai juo meita izparynoj nu dūtū ūlu cuoļus.

Ka tāvs aizņesa ūlas uz sātu un padeva sovai meitai, meita pazyna, ka tuos ir vyrtos, pajēmja pīvyra zierņu un sacēja tāvam, lai jis pasoka tīsņešam, lai jis pasēj zierņus un lai tī zierņi izaugtu. Kad zierņi izaugs, tad jei izpyrynuos nu tūs ūlu cuoļus. Tāvs aizguoja da tīsņeša un tuo i pasacēja.

Tīsnesis otkon nūsabreinova un pasacēja uz tāvu, lai juo meita atjuoj da jam ni plyka ni apsavylkuse, ni ar zyrgu ni bez zyrga, ni pa ceļu, ni bez ceļa. Tāvs aizguoja bēdeigs uz sātu un tū pasacēja meitai. Meita, daudz nadūmuodama, pajēmja apsatyņa ar teiklu, izsāda iz uoža un tuo aizjuoja pa stygu.

Tīsnesis tagad patīši redzēja, ka jei ir dyžon gudra un jū pajēmya par sīvu. Dzeivova ji smagi labi.

Par kādu laiku jīm gadējuos aizbraukt cīmā. Tur beja lela dzeršona un juos veirs daudz pīdzēra. Beja jau laiks taisētīs uz sātu un jei sacēja veiram, ka jau juobrauc uz sātu, bet jis nu lelom siržom sacēja uz sovu sīvu, lai jei pajem, kas jai pateik un kū jei gryb, un lai brauc da sovai sātai, da tāvam. Jei tyuleņ pasacēja sovam kučeram, lai jis īlīk juos veiru ļiņeikā un jei grib braukt da sovai sātai. Juos veirs beja ar mīgim un nikuo namaņēja, kur jis brauc, bet vāluok pasamūda un vaicova sīvai, kur jei jū vad. Jei sacēja, ka vad jū da sovai sātai, jis jai pateik un jei jū grib un par tū jei jū vad uz sātu.

Tad jis sacēja, lai grīž zyrgu atpakaļ un lai brauc ar jū raizē uz juo muojom. Aizbraukuši vairuok nikod nasastreidēja sovā storpā un dzeivova saticeigi.