Agruok dzeivuoja divi bruoļi, jī nabeja boguoti. Vīns nūguoja uz pilsātu, ūtrs palika muojuos. Jam beja vīna meita vuordā Matilde. Vīnu dīnu jis soka uz meitas: "Ej tu uz pilsātu pi dzadzas (onkuļa), tu tur varīsi īt školā."

Jei nūīt uz pilsātu un suok īt školā. Pilsātā jai atsaroda bryugons, boguots tierguotuojs. Jī sasaprecēja. Dreiži pēc kuozom, tierguotuojam beja juoīt karā. Jis palyka taids nūskumīgs-sēd vīn un dūmoj. Cyti jau aizguoja, jis vys vēl sēd. Sīva saicoj : "Kū tu taidu dūmuoji? Varbyut tu dūmuoji, ka es palykuse vīna pate dzeivuošu nagūdīgi."

"Es tai gon dūmuoju," atbild veirs.

"Es tev dūšu vīnu ļūti boltu kraklu," soka sīva. "Ja es dzeivuošu gūdīgi, tod krakls byus bolts; bet ja es dzeivuošu nagūdīgi, tad krakls paliks malns."

Jis apvalk kraklu mugurā un aizīt karā. Jis tur nūdzeivoj divi godi un brauc uz muojom. Bīdri vīns ūtram suok stuostēt vysaidas lītas. Tierguotuojs soka: "Es varu jums pastoustīt vīnu lītu." Jis izstuosta par sovu kraklu un soka: "Es nūdzeivuoju jau divi godi un krakls palyka vēl boltuoks."

Vīns nu karaveirim soka: "Muļķis kraklam tic. Tova sīva ir vysleluoka palaidne pilsātā."

"Atnes tu man pīruodējumu," soka tierguotuojs.

Tys kara veirs apsajamās atnest. Jis nūīt uz pilsātu, īīt pi vīnas vecenes un soka: "Paklausi tu man šū reizi, tod es tevi leidz nuovei baruošu. Tu nūēj pi tierguotuojas un lyudz, lai jei tev atļaun tur nedēļi padzeivuot un kasti nūlikt. Ja jei tevis napījems, tod tu prosi, lai atļaun kaut par nakti nūlikt lītas."

Vecenīte nūīt uz tieguotuoja sīvu un lyudz, lai atļaun pi juos padzeivuot un nūlikt sovas lītas. Jei pašas gon napījēma, bet lītas par nakti nūlikt atļāva. Tys karaveirs īlein kastī un jū īnas pi tierguotuojas. Jei vīnmār nosuoja laulaimuos drēbes. Vokorā nūsagārbuse, jei drēbes nūlika uz kastes. Nakti karaveirs izlīn nu kastes, pajam juos drēbes un nūīt uz kugi pī tierguotuoja. Reitā jei pīsaceļas un redz, ka drēbu nav. Jei dūmoj, ka zaglis nūzoga.

Karaveirs paruoda tierguotuojam juo sīvas drēbes un soka: "Šuos drēbes man tova sīva īduovynuoja."

Tieguotuojs paskotās iz sova krakla un redz, ka jis bolts. Jis nūdūmoj : "Palaidne gon jei ir."

Pilsātā nūguoja ziņa, ka atbrauc jau karaveiri. Daudz ļaužu guoja jīm prīškā. Tierguotuoja sīva arī nūguoja. Jei sasatykuos ar veiru. Jis jū nūvede pa jyuras molu pastaiguot. Vīnā vītā jis jū īgryuž jyurā un pats aizīt uz muojom. Jei jyurā nanūsleikst un viļņi jū izskoloj uz molos. Jei nūīt uz pilsātu, puorsataisuos par veirīti un pi vīna rakstveža pazajamuos par paleigu. Tierguotuojam šis rakstvedis beja draugs un jī bīži vīns ūtru apcīmoja. Tierguotuojs apsaskotuos juo paleiga un soka: "Tovs paleigs izzaskotuos gandreiz taids pat kai muna sīva."

"Jis taids sovaids gon ir," soka rakstvedis, "jis nikod naīt reizē ar mani uz pierti."

"Ar tierguotuoju gon es ītu reizē uz pierti," soka rakstveža paleigs.

Rakstvedis līk izkurinuot pierti un tierguotuojs ar rakstveža paleigu aizīt tur. Tierguotuojs nūsagērbās, bet rakstveža paleigs nagrib nūgērbt. Tierguotuojs vaicoj : "Kuopēc tu naveļc drēbu zemē?"

Jis atbild: "Es paprīšku izstuostīšu puosoku, tod tikai nūsagērbšūs."

Jei suok stuostīt puosoku un izstuosta, kai jai guoja vysu dzeivi. Tierguotuojs tod soka: "Pīdūd man, ka es tev tai padarēju. Tagad īsim uz munom muojom un dzeivuosim."

Jis apsagērbuos, nūīt uz skreiveri un soka: "Tagad es vesšu tovu paleigu uz sovom muojom."

"Nu, ja tu gribi, tod ved," soka darbvedis. Tierguotuojs ar sovu sīvu aizīt uz muojom un dzeivoj laimīgi.