Reiz bagātais Markus sarīkojis lielas dzīres. Dzīŗu laikā atnācis kāds vecs ubags, kas bijis Dievs, un lūdzis naktsmājas. Markus teicis : "Man ir daudz viesu un tev nevaru dot nakts mājas, bet rijas istabiņā gan varu tev atvēlēt pārgulēt. Tai pašā rijā gulējuši arī Markus kalpi. Tai naktī vienai sievai piedzimis bērns. Laima atnākuši pie rijas lodziņa, kur gulējis ubags, un prasījusi tam: "Kādu laimi var vēlēt tam bērnam?"

Ubags teicis: "Lai viņam būtu bagātā Markus bagātība!"

Kalpi, kas rijā gulējuši, to visu dzirdējuši un pateikuši Markum. Markus to bērnu uzmeklējis, dabūjis rokā, ielicis mucā un mucu iemetis jūŗā, uz mucas dibena uzrakstījis : "Kas to mucu attaisīs, tas būs nolādēts."

Muca aizpeldējusi pie vienas mācītāja muižas, kur to daži cilvēki atraduši un attaisījuši vaļā. Turpat viena sieva paņēmusi to puisīti audzēt. Kad jau viņš bijis uzaudzis ap divpadsmit gadiem, tad bagātais Markus dabūjis to zināt un to puisi nopircis. Reiz Markus licis tam puisim aiznest vienu grāmatu pie savas māsas, kur dzīvojusi arī viņa paša meita. Grāmatā bijis rakstīts, lai to puisi tūliņ nogalinot. Nesot, puisis saticis to pašu ubagu, kam Markus nedevis naktsmājas. Ubags teicis, lai viņam ar parādot to grāmatu. Puisis arī rādījis, bet ubags to uzplēsis. izlasījis un tad ierakstījis, lai šo puisi tūliņ salaulā ar Markus meitu. Viņš nu nonesis grāmatu un viņu arī tūliņ salaulājuši, kā tur bijis pavēlēts. Ka nu puisis ar Markus meitu pārnākuši mājā, tad Markus atkal prātojis, kā lai nu šo nepatīkamo znotu nogalinātu. Katru rītu Markus gājis uz savu fabriku, bet šoreiz viņš licis iet tam puisim. Jau agrāk viņš bija licis kalpiem izrakt ceļā bedri, uzlikt zarus virsū un gaidīt, kad kāds cilvēks nāks un tanī iekritīs. "Lai viņš sauc ko saukdams, bet metiet tam tikai zemes virsū!"

Kā nu puisis nācis, viņš atkal saticis to ubagu un tas viņu aizvedis pa citu taku. Markus, nevarēdams sagaidīt nekādas ziņas, gājis pats skatīties, kas tur ir noticis, un iekritis pats tai bedrē, Kalpi arī pēc pavēles met tad zemes virsū. Gan viņš saucis: "Es esmu pats Markus."

Bet tie nemaz neklausījuši, tik metuši zemes virsū. Puisis nu pārnācis mājā un mantojis visu Markus bagātību.