Vienai mātei bija slinka meita, bet tomēr puisis to ļoti iemīlējis un lūdzis meitas māti, lai dod to viņam par sievu. Māte bijusi ar mieru, bet kur tad viņš tādu slinku likšot?

Puisis teicis, lai par to nebēdājot, gan viņš izmācīšot.

Pēc kāzām meitu aizveduši puiša mājā, kur viņi bijuši par saimniekiem. Pirmo dienu saimnieks ar saimi izejot pie darba un mājās paliek tikai saimniece ar kaķi. Saimnieks iziedams sacījis, lai kaķis izvārot pusdienu. Pusdienā saimnieks ar saimi pārnāca, bet ēdiena nav. Saimniece pati vēl gulēja un kaķis nav nekā darījis. Saimnieks šoreiz tikai pamāca kaķi, neko daudz nebaŗ un otru dienu tāpat. Bet trešo dienu saimnieks stingri piesacījis kaķim, tā kā lai izvārot pusdienu. Pārejot mājā, saimniece ar kaķi atkal gulējusi. Nu šis kaķi pēršot, bet saimniecei esot jātura. Kad saimnieks kaķi sitis, tad kaķis gribējis tikt vaļā un ar nagiem plēšoties kodis saimniecei rokās. Ceturo dienu saimnieks atkal piesacījis, lai kaķis izvārot pusdienu. Tagad vairs saimniece negulējusi, bet bija steigusies jau laikā pusdienu izvārīt.

Reiz meita aizgājusi pie mātes un palīdzējusi arī tai mājās darbus strādāt. Visu viņa darījusi ļoti ātri un teikusi, ka viņai darbs arvien esot jāsteidzot ātri padarīt.