Viens tēvs mirdams dod savam dēlam trīs padomus : "Neej bieži ciemā, citādi tevi iesāks nicināt ; nemij tirgū zirgus, citādi paliksi kājām; nepreci tālu sievu, citādi apņemsi nelabu!"

Dēls pasmudzina galvu un ieliek tos vārdus cienā. Pēc tēva nāves tas domā: "Jārauga tēva padomi pārbaudīt." Labi. Aiziet ciemā. Pirmo reizi šo uzņem ar plāceņiem, otrreiz arī nekas nekaiš, trešo reiz jau aukstāki, ceturto reiz tā bij, kā bij, piekto reiz nebij ne ēdis, ne dzēris un sesto reiz tam pasniedza pelavainu maizi ar skābu putru. Vienu riecienu tas iekož, kā varēdams, turpretim otru pārnes mājā un paglabā klētī savā tīniņā. Gulēt iedams, dēls saka pats pie sevis: "Pirmais tēva padoms pareizs, bet nu raudzīšu otru pārbaudīt."

Labi. Nu brauc uz tirgiem un maina zirgus: bet kas tur atlēca; beidzot iemainīja tādu krabiņu, kas palika uz ceļa un atstāja kājām. Dēls novelk krabiņam ādu un paglabā savā tīniņā. Gulēt iedams tas saka pats pie sevis : "Divi tēva padomi pareizi, bet nu raudzīšu trešo pārbaudīt."

Labi. Nākošu svētdienu tam ceļš pa kājām otrā pasaules malā sievu precēt. Meklē, meklē - atron arī meitu, kā diegā pakarinātu: iet ka ne papēži pie zemes nepieduŗas. Ko tur vairāk, lai tik brauc nākošu svētdienu vietraugās. Tomēr vakarā uz mājām iedams dēls domā: "Divi tēva padomi jau kabatā; trešo, kamēr kabatā bāžu, aplūkošu labi. Svētdiena paliek svētdiena, ko tur laba nolūkot, bet darba dienā -- tā pavisam cita lieta. Ko niekus - iešu atpakaļ, ielīdīšu klusu piedarbā pārgulēt un tad noskatīšos rītu, kāda mana mūža biedrene pie darba."

No rīta vecie mudīgi, mudīgi uz lauku pie rudziem: bet šīs neredz nekur. Nu tu brīnums! pusdiena klāt, nekur nemana jāiet istabā raudzīt. Ieiet istabā: vakarējais priekšauts guļ plāna vidū, kā iesālīts un pati kŗāc aizkrāsnē, lai sienas brīkst. Tēva dēls paķer priekšautu un projām uz mājām. Priekšautu tas ieliek tīniņā un tad mierīgi gaida nākošu svētdienu. Atnāk svētdiena vietraugi klāt. Izskatās vienu kaktu, otru kaktu - brīnumu labi: ieiet klētī, ierauga tēva padomu tīniņu - kas tur?

"To nevarēšu rādīt - tur dārgas lietas!"

Lai jau rādot, lai neliedzot.

"Nu, jā, jā!"

Attaisa tīniņu - kas tas?

"Kur puisīt, mans priekšauts te gadījies?"

"Jā, meitiņ, šis tīniņš mans tēva padomu tīniņš : kamēr citi ļaudis guļ, tamēr tīniņš manā vietā savāc derīgus padomus. Un trīs padomi manā tīniņā jau savākti: šis riecentiņš, šī āda un tavs priekšauts. Pirmais māca: neej bieži ciemā, citādi tevi iesāks nicināt; otrs māca: nemij tirgū zirgus, citādi paliksi kājām; trešais, tavs priekšauts māca: nepreci tālu sievu, citādi apņemsi nelabu!"

Meita nokaunējās un aizbrauca.