Reiz dzīvoja viens mācītājs, kuŗam bija jāiet uz citu draudzi un tālab mācītājam esot bijusi jāizmaksā saviem kalpiem alga. Kučiers dabūjis divi simti un braucis atkal mācītājam līdzi uz jauno draudzi. Viņš domājis : "Šo naudu gan es taupīšu un uz priekšu pelnīšu atkal!"

Kučiers iejūdzis divus krietnus zirgus mācītāja skaistajā karietē un ta nu braukuši projām, bet vakarā iegriezušies vienā mazā pilsētiņā nakti pārgulēt. Nu kučiers staigājis visu nakti pa veikaliem, bet visi esot bijuši tukši. Viņš tomēr gājis tālāk un domājis, ka kaut kas viņam esot jānopērk par piemiņu. Tad viņš iegājis atkal vienā veikalā un pasacījis : "Ko jūs īsti pārdodat?"

"Padomus," pārdevējs atbildējis.

"Kādi tad jums ir tie padomi?"

"Tas tev nav jāzin, kad pirksi, tad dabūsi zināt."

"Cik tad maksā viens padoms?"

"Simtu rubļu."

Nu lai dodot vienu padomu, kučieris teicis. Tad pārdevējs esot izskaidrojis, kāds tas padoms esot: "Labāk pa labu ceļu apkārt braukt, nekā pa sliktu taisni."

Kad nauda bijusi aizmaksāta, tad kučiers sācis žēloties : "Kam man vajadzēja samaksāt veselu simtu?" Bet kas padarīts - padarīts, bijis jāpaliek mierā. Drīz jau metusies gaisma un kučiers iegājis vēl kādā pārdotavā un prasījis: "Ko jūs pārdodat?"

"Padomus."

"Kādi tad ir tie padomi?"

"Tas tev nav jāzin, kad pirksi, tad redzēsi." ,

"Cik maksā viens padoms?"

"Simtu rubļu."

Kučiers pārdomājis, lai izput arī tas otrs simts, un nopircis tāpat otru padomu. Tagad tirgotājs devis savu padomu: "Neturi naktsmājas tur, kur jauna krodziniece un vecs krodzinieks."

Tad kučiers atgriezies pie sava kunga. Nu braukuši atkal tālāk un nobraukuši pie krustceļiem: viens ceļš gājis apkārt, otrs taisni. Tas ceļš, kas gājis apkārt, esot bijis labs, bet otrs, kas taisni gājis, bijis slikts. Mācītājs teicis: "Mēs nebrauksim vis apkārt, bet brauksim tik taisni!"

Kad kādu gabalu nobraukuši, zirgi jau bijuši balti ar pūtām. Nu tik kučiers atcerējies savu padomu: "Labāk pa labu ceļu apkārt braukt, nekā pa sliktu taisni!"

Bet kučiers neko negribējis teikt, jo kungs jau tikpat viņu neklausīšot. Tagad sliktajam ceļam bijuši cauri, bet vakars arī jau bijis klāt, un nu steigušies uz kādu krogu. Kad krogā bijuši nobraukuši, kungs prasījis nakts mājas, un dabūjuši arī, bet krodziniece bijusi jauna un krodzinieks vecs. Tagad kučiers atkal atcerējies otru padomu: "Neturi naktsmājas tur, kur jauna krodziniece un vecs krodzinieks!"

Viņš negribējis neko sacīt, jo tas jau viņu neklausīšot, un citur arī nekur tuvumā mājas nebijis. Pats krodzinieks še nebijis mājā un jaunā krodziniece teikusi, ka vīrs drīz pārnākšot. Kučiers visu laiku manījies, kā tikt krodzinieces istabā. Krodziniece parādījusi abiem guļas vietu, bet kad viņa izgājusi laukā, kučiers piecēlies un palīdis pagultē. Ap pulkstens divpadsmitiem kāds bungājis pie loga. Krodziniece jau laikā bijusi sakārtojusi gardus ēdienus un arī pati glīti uzģērbusies. Viņa attaisījusi logu un ienācis viens glīts jauneklis. Šie nu esot krietni paēduši un runājuši, kā nogalināt veco krodzinieku un kā varētu abi precēties. Uz rīta pusi esot pārnācis arī krodzinieks un šie abi brukuši tam virsū. Kad vecais bijis nožņaugts, izsvieduši to uz ielu, lai ļaudis domātu, ka mācītājs ar kučieru vainīgi. Bet kučiers to visu noklausījies un kad šis gājis atkal pa logu laukā, kučiers tūlīt izlīdis no pagultes un iedūris jaunajam cilvēkam labajā kājā. No rīta esot atbraukuši kārtībnieki un ārsti izmeklēt, kas ar veci noticis. Kučiers nu visu izstāstījis, ko naktī dzirdējis un redzējis. Krodziniece ar kādu svešu jaunekli esot runājuši nožņaugt veco un vainu nogriezt uz šo un mācītāju. Tālāk viņš sacījis: "Es biju pagultē un visu to dzirdēju; bet kad svešais vīrietis līda atkal pa logu ārā, es tam pieskrēju klāt un iedūru ar nazi labajā kājā. Eita nu un meklējiet ievainoto rokā."

Izmeklējuši visas malu malas, beigās arī atraduši jaunekli ar ievainoto kāju un tad pakāruši abus vainīgos, bet mācītājs ar kučieru nobraukuši jaunā draudzē.