Viens vīrs apprecēja vienu deķu audēju. Tos deķus viņš tikai iznēsājis pārdošanai. Tā vienrēiz viņš iznes smuku deķi uz ielas un satiek vienu vīru, kas saka: "Es tev pateikšu vislielāko lietu, kā tev reiz vajadzēs, ja tu man atdosi to deķi!"

Vīrs atdod ar. Tad svešais teic : "Tērauds cietāks par dzelzi."

Vīrs sapīcis iet mājās. Sieva prasa: "Kur ir tā nauda, par ko pārdevi deķi?"

Vīrs ar visu izstāsta. Sievas tēvs viņu padzen no savas mājas, ka viņš ir tāds muļķis. Tad viņš uziet uz viena kuģa meklēt, vai nevar uz citurieni aizbraukt. Tā viņš brauc un atrodas uz jūŗas, tad pēkšņi saceļas vējš, un vētra jau draud kuģi nogremdēt. Tad vīrs teic: "Es esmu pie tam vainīgs, izmetiet mani jūrā, tad vētra mītēsies."

Nu vīru izmet jūŗā un viņš domā; ka nu ir pēdējā stundiņa klāt. Bet tā tas nebija vīs. Mazi vīriņi viņu aiznesa kādā pilī, kuŗā bija daudz ļaužu. Tad viens piecēlās un sauca: "Kas ir cietāks par dzelzi?"

Neviens to nevarēja uzminēt. Tad vīrs sauca: "Tērauds ir cietāks par dzelzi!"

Bet tiklīdz viņš šos vārdus izteica, kad šie vīri nozuda un pils pacēlās uz augšu virs zemes. Un tā piederēja vīram.