Vīnā muižā dzeivuoja boguots muižinīks, kam beja vīns dēls, kuŗu jis cīši žāluoja. Dāls beja lels natiklis, naklausīja sova tāva, cīši dzēra un puorvedja daudz naudas. Tāvs jam daudz reižu runuoja: "Met molā tu, dēliņ, taidus draugus, nadzer tu tuo brandvīna."

Bet dāls juo naklausīja. Vīnu reizi saslyma vacais tāvs un dūmoj pats sevī : "Man ir vēļ daudz zalta naudas, kai jū nuglobuot?"

Guļūt jam īguoja pruotā sataisīt skreinīti, pītaisīt pi grīstu, izgrīzt caurumu un caurumā īgrīzt dzelža kuosi, tai kab varētu pajemt aiz kuoša un tūlaik kristu no tuas skreinītes nauda. Kai sadūmuoja slymais tāvs, tai padarīja. Vīnu reizi atīt dāls pīdzērs, bet tāvs jau beja pavysam vuojs. Pasaucja tāvs sovu mīļū dālu pi sevis un suok runuot jam tai: "Dēliņ, jau, varbyut man dreiži miert zemē. Paklaus tu mani, met molā tu sovus draugus un tū dzeršonu. Jo tu napaklausīsi mani, tu vysu itū montu puordzersi un uz ituo kuoša pasakuorsi."

Pateikdams itūs vuordus, vacais tāvs nūmyra. Dāls paglobuoja sovu tāvu un suoka ar draugim dzert vēļ vairuok kai pi tāva dzeives un vysi draugi dēļ juo beja cīši lobi. Tai dzardams, jis puordzēŗa vysu atstuotū tāva montu un palyka par ubogu.

Redz draugi, ka jau vysu puordzēra, nivīns ar jū nagrib runuot. Kad redzēja, ka jis īt, jī vysod pagrīzja golvu uz cytu pusi, ka napasavasaluot ar jū. Dumoj dāls: "Kū darīt? Jau es palyku par ubogu par tū, ka naklausīju sova tāva. Īšu uz pādējuos, nūpierkšu brandvīna, izdzeršu un pasakuoršu uz tuo kuoša, par kuŗu runuoja man tāvs. "

Tai jis arī padarīja. Izdzēŗa brandvīnu, pajēmja viervi un gribēja aizmest aiz kuoša viervi. Kai dalyka rūku pi kuoša, pabyra nu viersa nauda. Nūsabreinuoja dāls: "Nu," dūmoj, "tagad es otkon boguots."

Puorstuoja jau dāls vairuok dzert un aizdzeivuoja otkon boguoti. Īraudzēja juo draugi, otkon jam nūjem capuri kai lelam kungam, bet jis jīm ruoda tik naudas moku. Tai jis ruodīja sovim draugim vysod, kad jī ar jū vasaluojās. Sasasirdēja uz juo draugi, ka jis vys ar jīm kārdynuojas, un podevja jū tīsā. Izsauc jūs vysus tīsā un vaicoj tīsnesis muižnīka dālam : "Par kū jyus draugus kuordynuojit, ruodūt naudas moku?"

Muižinīks runoj tīsai: "Kod es beju nabogs, nikas ar mani nagribēja vasaluotīs, kad es otkon tyku boguots, otkon vasaluojas. Kad jī vasaluojas, es jīm ruodu naudas moku ar naudu, jo jī vasaluojas ar munu naudu, bet na ar mani."