Kāds puika vārījis namā putru. Kungam gadījies tur jāt gaŗām. Viņš iegājis nama durvīs un prasījis puikam: "a) Nu puisīt, kas te namā ir? b) Kas katlā? c) Kur tēvs? d) Kur māte? e) Kur brālis? f) Kur māsa?" Puika atkal atbildējis uz priekšējiem jautājumiem šā: "a) Pus otra vīra un zirga galva. b) Cits citu trenkājas. c) Aizgāja pastaigāties. d) Pērn bija raudāt un aizgāja dziedāt. e) Pušgaisu - nepieder ne Dievam, ne velnam. f) Aizgāja medīt: kuŗu zvēru nošaus, to atstās turpat, kuŗš paliks dzīvs, to nesīs uz māju.

Kungs sadusmojies par to, pastellējis puiku ar visu tēvu uz muižu, lai lielas mutes dēļ sodītu. Nu pie tiesas puika sacījis, ka šis tak taisnību vien esot runājis, jo a) Es biju pusvīrs, kungs - vīrs un zirgam tik galva. b) Zirņi. c) Tēvs aizgājis sēt - staigā pa tīrumu. d) Mātei pērn nomirusi meita - tad raudājusi; šogad dzimis dēls -- nu dziedot. e) Brālis aizgājis ozola doru dēt, esot bijis pušgaisu un neesot nekam piederējis. f) Māsa aizgājusi aiz nama blusīties: kuŗu blusu nokāva, atstāja turpat; kuŗa palika kreklā - to pārnes atpakaļ mājā.