Vīnu reizi vagars īguoja pi vīna saimnīka, lai pateiktu saimnīkam, ka jam juoīt uz muižu struoduot. Poša saiminīka un saimnīcas nabeja muojuos. Vagars prosīja nu puikas, kurs beja muojuos vīns pats : "Kur tovs tāvs ar muoti."

Puika atbildēja: "Tāvs aizguoja medībuos; kuŗu zaķi nūšauj, tū pamat mežā; bet kuru zaķi nanūšauj, tū atnas uz muojom.

"Bet kur muote?" vagars prasīja.

          "Muote aizguoja vējam lyndrakus ruodit. "

Vagars nūsabreinovis par taidom atbildim, prosīja nu puikas tuoļuok: "Bet kū tu te pats dori."

           "Es vuoru tū, kurs vīns ūtra napanuok. "

Par taidu gudru puiku vagars postuosta muižas kungam, kurs puiku aicynoj uz muižu. Puika atnuok. Muižas kungs prosa: "Soki tu man, kur beja aizguojis tovs tāvs."

"Manam tāvam beja daudzi utu, viņš beja aizguojis utu sist. "

Kuŗu nūsyta, tū tī pametja; bet kurei palyka dzeiva, tū atnesja uz muojom. Muote beja nūguojusi lynu plyukt."