Apmēram priekš 80 gadiem Alūksnē, Lupatu ciemā, dzīvoja divi saimnieki: Lasis un Kalniņš. Viņi dzīvoja ļoti naidīgi. Reiz gājuši pie lielkunga viens otru apsūdzēt. Lielskungs lika viņiem trīs mīklas atminēt. 1) "kas vismīlīgākais," 2) "kas vismudīgākais" un 3) "kas visresnākais". Abi saimnieki nu aizbrauc mājās un gudroja, kā uzminēt mīklas. Šīs mīklas viņi izstāstīja arī citiem. Kalniņa meita mīklas uzmin. Viņa saka: "Vismīlīgākais ir miegs, vismudīgākais ir saule un visresnākā ir zeme."

Noteiktā laikā atkal abi saimnieki brauc pie lielkunga ar saviem mīklu uzminējumiem. Lasis nav mīklas uzminējis. Kalniņa meitas uzminējumi ir pareizi.

Lielskungs nu brauc uz Kalniņa mājām apskatīt gudro meitu. Lielskungs saka, lai meita viņam pa vienu nakti uzauž audeklu. Meita atbild, lai dod skaidu stelles un smilšu ķemmes, tad noaudīs. Tā kā lielkungs meitas prasības nevarēja pildīt, tad steidzīgi aizbrauca.