Reiz viens ķēniņš izjājis uz medībām un ceļā sastapis zemnieku strādājot uz lauka.

"Cik tu pelni par dienu?" Viņš jautāja zemniekam.

"Es pelnu četradesmit kapeiku par dienu."

"Ko tu dari ar nopelnīto algu?"

Zemnieks atbildēja: "Pirmos desmit kapeikus es apēdu, otrus es nolieku uz augļiem, trešos atdodu atpakaļ un ceturtos desmit kapeiku es aizmetu projām."

Ķēniņš aizjāja, bet pēc kāda brīža apdomājies, viņš atzina, ka šī atbilde ir nesaprotama, tādēļ grieza savu zirgu atpakaļ, aizjāja pie zemnieka un jautāja atkal: "Saki man, ko nozīmē tavi vārdi. Pirmos desmit kapeikus tu apēd, otrus tu noliec uz augļiem, trešos tu atdod atpakaļ, bet ceturtos aizsvied projām."

Zemnieks atbildēja izskaidrodams : "Ar pirmiem desmit kapeikiem es uzturos pats sevi, ar otriem es uzturu savus bērnus, kuŗiem tad atkal būs jāgādā par mani, ja palikšu reiz vecs un nespējīgs. Ar trešiem es uzturu savu tēvu, un tos es atdodu atpakaļ, ko viņš izdevis mani audzinādams. Ar ceturtiem es uzturu savu sievu un tādēļ tos aizmetu projām, jo no viņas man labuma nekāda nav."

"Jā, tev ir taisnība," ķēniņš sacīja: "Bet apsolies man, ka tu to nevienam neteiksi, pirms tu manu seju nebūsi simtu reizes redzējis."

Zemnieks apsolījās, un ķēniņš it jautri aizjāja projām. Pie galda sēdot ķēniņš sacīja saviem ministriem: Es uzdošu jums mīklu, kas jums jāuzmin. Viens zemnieks nopelna četradesmit kapeiku par dienu. Pirmos desmit viņš apēd, otrus noliek uz augļiem, trešos atdod atpakaļ un ceturtos nosviež projām."

Neviens nevarēja to mīklu uzminēt. Pēdīgi viens ministrs atminējās, ka ķēniņš dienu iepriekš sarunājies ar zemnieku, un tūdaļ nodomāja prasīt pašam zemniekam. Pie zemnieka nonācis, tas jautāja, ko tā mīkla nozīmē.

"Es jums to nevaru sacīt, jo apsolīju ķēniņam nevienam nesacīt, pirms viņa seju nebūšu simtu reizes redzējis."

Ministrs sacīja: "Ķēniņa seju es tev varu rādīt," un izvilka simtu daldeŗus no maka un dāvināja tos zemniekam. Uz katra daldera atradās ķēniņa ģīmis. Kad zemnieks katru dalderi bija labi apskatījis, viņš sacīja: "Tagad esmu ķēniņa seju simtu reižu redzējis un nu varu jums mīklu izskaidrot," ko arī viņš izdarīja.

Ministrs gāja jautrs pie ķēniņa un pateica uzdotās mīklas nozīmi. Ķēniņš sacīja: "To ir tev pats zemnieks izstāstījis." Tagad ķēniņš lika zemnieku atsaukt pie sevis un prasīja:

"Vai tu man neapsolīji nevienam neteikt to mīklu, pirms tu manu seju nebūsi simtu reizes redzējis?"

Zemnieks atbildēja: "Jūsu ministrs man rādīja simtu dālderu un uz katra dāldeŗa bija jūsu seja. Kad es labi biju apskatījis tos daldeŗus, tad arī pastāstīju, ko tas nozīmē."

Ķēniņš priecājās par zemnieka gudrību un apdāvināja ar bagātām dāvanām.