Reiz ķēniņš gāja pa ceļu un satika ceļmalā vecu vīru, kas strādāja vaiga sviedros. Ķēniņš jautāja: "Kādēļ tu tik ļoti strādā, cik tu saņem par savu darbu?"

Vecais vīrs tam atbildēja: "Nopelnu astoņus daldeŗus par savu darbu, bet naudas man pāri nepaliek."

Ķēniņš nobrīnējies par veco vīru un jautājis, lai izskaidro kur tas visu naudu liek. Vecais vīrs teicis : "Divus daldeŗus ziedoju debess valstībai, ar diviem deldēju vecus parādus, divus lieku uz procentēm un ar diviem uzturu sievu un sevi.

Ķēniņš brīnējies un lūdzis, lai izskaidrojot, kas tās par procentēm, kas par veciem parādiem. Vecais vīrs teicis: "Man ir slims brālis un māsa, tiem es dodu divus dālderus. Tas ir debess valstībai. Man ir arī vecs tēvs un māte, tiem es dodu divus daldeŗus, tas ir vecs parāds. Man aug divi bērni, kuŗiem es dodu divus daldeŗus, šos daldeŗus es skaitu uz procentēm. Pēdējie divi dālderi paliek mums ar sievu."

Ķēniņš pabrīnēiies un aizgājis.