Vīns cylvāks dzeivuoja ļūti bēdīgi (nabadzīgi); jam nabeja kuo ēst. Vīnu reizi jis sagyva peili un aiznesja jū kungam, gribādams dabuot kaida maizes kymūsa. Kungs paprasīja izdalīt peili starp kungu pašu, juo sīvu, divejim dāļim un divejom meitom. Nabogs tyuleņ jēmjās pi dalīšonas un, atgrīzis peiles golvu, soka: "Saiminīkam galviņa, jis pats ir golva!"

Tod atgrīzja koklu un soka: ,,Saiminīcai kakliņš, jai vajag muoju sorguot!"

Atgrīzis kuojas, soka : "Dālim kuojiņas, lai sīviņas dabuot!"

Un meitom atdūdams spuornus, teicja: "Jums spuornini, jyusim vajadzēs nu sātas izliduot!"

Pats nabogs pajēmja pašu peili.

Kungs ar taidu dalīšonu beja apmīrinuots un īdevja nabogam daudzi naudas.

Itū izzynuoja boguots saiminīks un dūmuoja: "Es aiznesšu kungam vairuok peiļu un jis īdūs man vairuok naudas!" Boguotais saiminīks pajēmja pīcas lobuokuos peiles un aizguoja pi kunga. Kungs soka: "Vai vari izdalīt peiles, tai ka mums vysim un tev byutu leidzīgi?"

Zemnīks padūmuoja un atbildēja: "Navaru!"

Tūlaik kungs pasaucja nabogu un taipat vaicuoja: "Vai vari sadalīt peiles, tai ka mums un tev byutu leidzīgi?"

Nabogs pasajēmja sadalīt. Jis pajēmja vīnu peili un soka: "Kungs ar gaspažu un vīna peile ir treis! Divi dāli un vīna peile ir treis! Divi meitas un vīna peile ir treis! Es un divi peiles ir treis!"

Kungs arī ar šū sadalīšonu bejaa mīrā un nabogam īdevja daudzi naudas, bet boguotais zemnīks atguoja uz sātu tukšom rūkom.