Dzeivuoja raizi vīns vecīts tik nabogs, ka jām nabeja ni naudas, ni maizes - tik vīna zūsteņa. Jis pajāmja zūsteņi, nūnasja jū kungam puordūt. Kungs sacēja uz vecīša: "Izdol itū zūsi uz vysu saimi, visim vīnaidu daļi, par tū es tev samoksuošu."

"Nu labi," vecīts sacēja: "Cik saimis lūcekļu tja ir?"

Tod kungs atbildēja: "Divi meitas, divi dāli un mes ar sīvu "

Tūlaik vecīts jāmja atcierta zūsjai golvu i dūd kungam: "Še tev, saiminīk!"

Tod atcierta asti un tū atdeva saimineicai, spuornus atdjavja obom meitom, kuojis obim kunga dālim, bet patim palyka vysa zūss un vēl jis sajāmja apsūleitū naudu.

Tū izzynovs ūtrs juo kaimiņš, pajāmja pīcys zūss i nūbrauce da tuo pat kunga. Kungs vaicoj: "Kuo tu atbrauci?" A tys cylvāks soka: "A atvežu kungam duovonu. Tys ir zūss."

Tod kungs soka: "lzdol ītuos pīcys zūss storp myusu saimi!"

Zemnīks dūmoj, dūmoj, kai byus izdalīt pīcys zūss sešim cylvākim. Tys zemnīks soka: "Navaru."

Tod kungs soka: "Ej pasauc tuo nabadzjeņu."

Tys zemnīks nūguoja i atvjadja tū nabadzeņu. Kungs iz juo soka: "Izdoli ituos pīcys zūss uz myusu saimi!"

Tūlaik tys nabadzjeņš soka: "Labi! Kungam ar sīvu vīnu zūsi - kūpā treis, divim dālim vīnu - otkon treis, meitom divom vīna - tai pat treis, man div - mes ari trejūs."

Kungs par tū jam īdeve lelu naudu un tys, kurs zūss nūdeve, tam nikuo.