Reiz gribējuši vīru zaldātos nodot; sieva gājusi kungu lūgties, lai atlaiž. Kungs atbildējis, ka atlaidīšot, ka varēšot mīklu uzdot, ko neviens nespēšot uzminēt. Gājusi raudādama aiz bēdām pa mežu un nosēdusies apakš koka. Izsalkumā sākusi ēst gabaliņu maizes; bērns viņai zīdis krūti; putniņš virs galvas barojis bērniņus ligzdā un viņai apakšā skudras ložņājušas. Pārnākusi mājā, uzdevusi kungam šādu mīklu :

"Es ēdu, man' ēda, ēd man augšā, apakšā." (Arī tā: Virs (augš) manis ēd, apakš manis ēd, no manis ēd.)