Reiz viena saiminiece iesākusi aust ļoti gaŗu audeklu. Audusi, audusi, kamēr beidzot apnicis. Saimniece aizbēgusi no mājām. Bēgot viņa satikusi mazu, mazu putniņu, kas knābājis dimanta kalnu. Saimniece jautājusi, ko šis tur darot. Putniņš atbildējis, ka viņam šis kalns jānoknābjot. Tad saimniece iedomājusies, ka viņa nevarējusi nieka audeklu noaust, bet mazam putniņam ir pacietība noknābāt lielu dimanta kalnu. Nu viņa steigusies uz māju un audusi savu audeklu.