Reiz bijis viens zēns, Ansis vārdā, kas bijis ļoti godbijīgs un paklausīgs saviem vecākiem. Kad viņš uzaudzis liels, tad lūdzis no tiem, vai viņš varot iet pasaulē savu laimi meklēt. Tā nu viņš aizgājis un nonācis kādā pilsētā, kur dzirdējis, ka ķēniņš savu meitu nosolīja izprecināt tam, kas viņam pratīšot pateikt trīs uzdevumus. Ansis domājis arī savu laimi provēt, un nogājis pie ķēniņa. Ķēniņš prasījis Ansim: "Vai tu pratīsi tos uzdevumus, kuŗus es tev vaicāšu? Vai tu zini cik ūdens pilieni ir jūŗā?"

Ansis viņam atbildējis : "Liec izsmelt visu ūdeni no jūŗas, tad es tev pateikšu, cik ūdens pilienu jūŗā."

Ķēniņš nu atkal teicis: "Vienu uzdevumu tu man pateici; bet saki man vēl, cik mākoņu ir pie debesim."

Paskatījies uz debesim Ansis teicis: "Tik mākoņu, cik smilšu graudiņu."

Ķēniņš runāja tālāk: "Pareizi, kā tu atbildi; bet saki man vēl, cik zvaigžņu ir pie debesim?"

Ansis atbildēja: "Dod man spalvu un papīru, tad es tev parādīšu, cik zvaigšņu pie debesim,"

Tā viņš paņēmis papīru un spalvu, uztaisījis tik daudz punktiņu, ka ķēniņš nevarējis saskaitīt. Ķēniņš bijis mierā ar Anša atbildēm un atdevis tam savu meitu par sievu.

Ansis pārbraucis mājā, paņēmis savus vecākus un aizvedis arī tos uz ķēniņa pili. Kad ķēniņš nomiris, tad Ansis palicis viņa vietā par valdnieku.