Vienai mātei bija trīs meitas. Tēvs nopirka visām trim glāžu ratiņus un sacīja: "Kura mācēs savu ratiņu labāki pieglabāt, tā mantos visu manu iedzīvi pēcgalā."

Labi, bet vienu nakti vecākai māsai atnācis brūtgāns; viņa gulējusi pie brūtgāna un tad tas ratiņš saplīsis. Rītā tēvs vaicājis: "Meitiņ, kur tavs ratiņš? Parādi man!" Nu gorījusies uz vienu pusi, otru pusi - bet ko rādīsi, kad nav vairs?

Otru nakti otrai māsai atnācis brūtgāns; viņa arī gulējusi pie brūtgāna un tad tas ratiņš saplīsis. Rītā tēvs vaicājis: "Meitiņ, kur tavs ratiņš? Parādi man!" Nu gorījusies uz vienu pusi, otru pusi - bet ko rādīsi, kad nav vairs?

Trešu nakti jaunākai māsai atnācis brūtgāns ; bet viņa bijusi gudrāka: izņēmusi gultai dibinu, pārlikusi truslus skalus krustiem šķērsām un uz tiem uzčubinājusi guļu. Kā nu brūtgāns gulies, tā skali lūzuši un šis izkritis gultai cauri. Bet meita izmukusi un viņas ratiņš nav saplīsis. Rītā tēvs vaicājis jaunākai: "Meitiņ, kur tavs ratiņš? Parādi man!"

"Jā, tūliņ!" šī iesaukusies un atnesusi savu glāžu ratiņu tīri veselu. Tad tēvs priecājies, sacīdams: "Tev pieder visa mana manta, iedzīve, bet tās divas negodā var iet, kur grib!"