Nolemtais znots.

5. A.930. B. Oltiņš elksniešu izloksnē. Jkr. II, 133, 2. LP, VII, II, 24, 2. 4.

Senus laikus kodam skrūderam beja vīns dāls, kuŗu viņš izaudzinava leidz ostiņīm godīm bez kodas moceibas. Kad skrūders redzēja, ka viņam bous jomierst; viņš atstoja treis simti dolderu un pīteice, ko ar tīm vajagūt izskūlūt viņa dālu. Kad skrūders beja jau nūmirs un viņa dāls divpadsmit godu vecs palics, tad dāls teics motei: ,;Mem, es gribu īt skūlā, dūd man simtu dolderu."

Mote gan nagribējuse viņam dūt, bet bejs tikpat jādūd. Naudu pajēms, skrūdera dāls gojs iz Reigu skūlā moceitīs. Reigā iz īles satics kodu ūsaini veiru, kas viņam prasējs, kur eimūt skūlā. Skrūdera dāls atbildējs, ka skūlā neule gribot īt un loudze ūsaini veiru, vai nazinūt, kur mocot kortas spēlēt. Ūsains veirs atbildējs, lai nokūt pī viņa moceitīs : jū viņš kortas spēlēt prūt. Skrūdera dāls pī ūsaiņā pīsastojos un izmocējos par visīm laboki kortas spēlēt. Par tādu moceišanu viņš ūsaiņam veiram samoksoja simtu dolderus. Kad skrūdera dāls pornocs mojās, tad viņam mote prasējuse, cik esūt īsamocējīs. Tis atteics: "Vīnu streipeiti!" Tad mote viņu kouluse ar palavu maisu. Bet tis nikū naleidzēja - viņs prasēja vēl simtu dolderu un, dolderus dabūjs, aizgojis iz Reigu skūlā. Pa īlu īdams, skūdera dāls satics tū pošu ūsaini veiru un nū viņa prasījs, vai nazinūt, ku moceit veijūles spēlēt? To ko spēlēšu, lai visi tad touliņ dancū. Ūsains veirs atteics, ka šis labi prūtūt veijūles spēlēt un palika skrūdera dāls pī viņa skūlā vīnu mēnesi. Kad spēlēt izamocējs; tad aizmoksāja par tam simtu dolderus un aizgoja iz savom mojām pī motes. Kad mote prasējuse, cik izamocējīs, tad atbildējs: "Jau ūtru streipeiti!" par kam mote sasadusmavusēs un dālu krītni izpāruse. Pēc tam, motei rūkas nūbučūdams, prasējs beidzamūs simtu dolderus, kodus ari nū motes sajēms un gojs atkal iz Reigu skūlā. Pa īlu īdams satics tū pašu ūsaini veiru un tam prasēis, vai zinūt kādu skūlu, kur varūt visas volūdas par mēnesi izamoceitīs? Ūsains veirs atbildējs, ka viņš varūt viņu izmoceit visās volūdās. Ūsains veirs ari skrūdera dālam par mēnesi visas volūdas izmocējs; par kam samoksavs viņam simts dolderus un aizgojs iz mojom otpokaļ pī motes. Mote prasījuse : "No, dāls, cik izamocējīs?"

Skrūdera dāls atbildējs: "Jau treis streipeites!"

Mote par tam viņu krītni izpēre, ka naudu asūt izkēzējs un treis streipeites tikai izamocējs. Pēc tam mote sēja dālu pī rotīm un vede iz tiergu pordūt par vērsi. Tiergā mote prasējuse par dālu treis simti dolderus un vīns kaupmans atsarodos, kas viņu nūpierka par treis simti dolderim; pēc tam, kad skrūdera dāls viņu par muļķi beja nūsaucs, kaupmans nū svešom zemem, skrūdera dālu nūdeve savam kuģa kapteiņam leidz ar pavēli, lai tis zānu aizvad uz viņa zemi un tur lai viņu nūkaun. Kapteins, pa jouri braukdams, pībroucs pī kodas solas un īsocs tur spēlēt kortas ar solas īdzeivotojiem to, ko paspēlējs obus kuģus ar visu montu. Skrūdera dāls, tū radzādams, prasējs nu kapteiņa desmit rublu un īsocs spēlēt ar solas žeidu kortas un atspēlējs obus nū kapteiņa paspālātus kuģus, montu un vēl simtu toukstūšu rubļu klot pīpelnējs. Braucūt skrūdera dāls prasējs kapteini, lai parādūt nū kaupmaņa izdūtu izraksteitu pavēli; kapteins ari parodējs un skrūdera dāls pavēli porakstējs, lai touleit, ka viņš aizbrauc, viņu ar kaupmaņa meitu salaulo. Kad viņi aizbrauce iz kaupmaņa zemi, tika touleit skrūdera dāls ar kaupmaņa meitu salaulāti. Pēc koda laika ari pots kaupmans atbraucs un skrūdera dāls, kaupmani radzādams, socs spēlēt, to ko kaupmaņam gribūšam, nagribūšam bejs jādoncū. To dončūdams, kaupmans nazinādams, ka skrūdera dāls ar viņa meitu jau salauloti, izklīdz : "Šitam savu meitu lej dūts par sīvu, par tik smuku spēlēšanu." Pēc nūdzāruši ūtras kozas un kaupmans atdevs visu savu montu skrūdera dālam. Tā skrūdera dāls palics caur moceišanūs par bogotu veiru.