Dzeivuoja kēneņš, viņam beja meita, kuru saucja Milcigrona. Reiz atguoja vīna vīnkuorša cylvāka Pranča tāvs un lyudze kēneņu, lai atdūd viņa dālam sovu meitu Milcigronu. Kēneņš sasadusmuoja par taidim vuordim un pavēlēja aizsyutīt Pranci uz deveitū valsti. Prancis ari aizbraucja un īstuoja svešajā zemē pi vīna kunga muocīt bārnus. Vysā tamā valstī nabeja taida školuotuoja kai Prancis. Kēneņš izdzierdis pajēme pi sevi Pranci muocīt bārnus. Daguoja par tū ziņas leidz tai vaļstei, kura beja Pranča dzimtiņa. Tai paaicynuoja juo atpakaļ tys kēneņš, kurs beja jū izsyutējs. Atbraucja Prancis otkon uz sovu dzimtines valsti. Kēneņš viņa napazyna un vaicuoja: "Kai tevi sauc? Kaidas tu ciļts?"

Francis sacīja: "Mani sauc Pranci, es asu ubadzes dāls."

Kēneņam tys napatyka, kam taids vīnkuoršs vuords, jū nūsaucja kēneņš par Prancivilcijanu. Tai Prancivilcijans muocēja kēneņa dālu Juoni un meitu Milcigronu. Kad izmuocēja, tad lyu dze nu kēneņa, lai atdūd viņam meitu Milcigronu. Kēneņš atdeve sovu meitu kai školuotuojam, bet na vīnkuoršam cylvākam.

Pēc kēneņa nuoves palyka par valdinīku Prancivilcijanus.