Vecs, vecs vīriņš lūdzies naktsmājas pie viena kunga. Kungs atļāvis arī pārgulēt, tik noteicis meitai, lai klausoties, vai vecītis pa nakti ko nerunā. Jā, otrā rītā meita stāsta, vecītis teicis, ka šonakt kalpu mājā vienai sievai piedzimis dēls. Kungs plijas virsū - vai tik vēl ko nav teicis. Jā, esot vēl teicis, ka tas būšot dienās šīs muižas valdinieks un kunga mantinieks. Kungs liek zēnu mātei atņemt un aiznest dzilā mežā, lai tur nosalst. Bet gadījies tur kaimiņu kungam jāt medībās, tas ieraudzījis zēnu un paņēmis uzaudzināt. Vēlāk negantais kungs izputējis, bet viņa muižu dabūjis nu kalpa sievas dēls.