Vecis laikis bērnam piedzimstot, Laime pie loga arvien esot nolēmusi viņa likteni. Cilvēki arī varēši to noklausīties.

Vienā mājā nabaga sievīnai piedzimusi pirtī meitenīte, un viens jauns puisis tur uzkāpis uz pirtsaugšas klausītos, ko Laime sacīšot. Laime nu sācīsi: "Kad šī meitenīte uzaugs liela, tad viņu apprecēs tas puisis, kas uz pirtsaugšas klausās."

Puisis par to saskaities, ka viņam jāprecējot nabaga sievas meita, nevienam neredzot pārgriezis ar nazi meitenei vēdaru un aizbēdzis, uz kādu citu tālu vietu.

Svešumā puisis pēc ilgāka laika apprecējies. Reiz viņš ieraudzījis uz sievas miesas lielu rētu un prasīš, no kā viņai esot tāda rēta? Sieva nu izstāstīsi: "Kad es bīsi tikko piedzimusi, tad viens palaidņu puisis man esot pārgriezis vēdaru un aizbēdzis."

Nu tik vēl vīrs sapratis, ka viņš tomēr apprecēš Laimes nolikto sievu.