10. A. 930. B. J. Jesters Vestienā. LP, VII, II, 31, 2, 4a.

Starp jaunu un vecu gadu pašā pusnaktī jāskatās krāsnī, jeb plikai jāslauka istaba, tad redzēs pa sapņiem savu brūtgānu (jeb brūti). Reiz kāda lielmāte uzskubinājusi istabas meitu, lai slaukot plika istabu. Slaucījusi - te pats lielskungs tai pienesot kreklu. Gan negribējuse ņemt, bet nelīdzējis. Istabas meita šo sapni stāstījusi lielmātei. Lielmāte no bailēm saslimusi, nomirusi. Beigās lielskungs apprecējis to istabas meitu.