Agrāki Dievs staigājis pa zemes virsu. Viņš bijis mazs vecītis ar baltu bārdu. Reiz Dievs aizgājis pie vienas jaunas meitas un pateicis tai, ka tad un tad - tādā dienā un stundā meitai jāmirstot nedabīgā nāvē - viņa noslīkšot.

Kad meitas vecāki to dabūjuši zināt, tie sākuši meitu uzraudzīt un visas akas, dīķus un upes aiztaisījuši: citiem uzlikuši vākus, citiem aptaisījuši žogus. Kad noteiktā diena bijusi klāt, visi ūdeņi bijuši aizžogoti. Bet - kur gadījusies, kur ne maza, maza debestiņa un lietus sācis līt. Uz akas vāka uzlijis lietus ūdens. Meita piegājusi pie akas, ielikusi sejiņu ūdenī un bijusi pagalam.