Vecos laikos viens bagāts ķēninš licis savam namdarim taisīt lielu mantas kambari. Namdaris to arī uztaisīja kopā ar saviem diviem dēliem. Mantas kambaris nu tika piepildīts ar zeltu, sidrabu arī citām dārgām mantām un tad rūpīgi aizslēgts. Bet ķēniņš manīja, ka manta tiek pastāvīgi izzagta, lai gan visas atslēgas atradās pilnā kārtībā. Tad ķēniņš lika uztaisīt lielu slazdu tai vietā pie sienas, kur tika novērots trūkums. Rītā tai slazdā atrada vienu cilvēku, bet ar nogrieztu galvu.

Ķēniņš nu lika pie pils vārtiem pakārt atrasto līķi un sargiem labi uzraudzīt, vai kas, gaŗām ejot, neraud jeb citādi nežēlojas. Tas tad būšot zagļa tuvinieks, kādēļ to vajagot tūliņ aizturēt. Gaŗām tur brauca viens vīna tirgotājs ar daudz vīna traukiem, bet viens trauks bija gadījies ar caurumu, no kuŗa vīns tecēja laukā. Sargi bija piegājuši pie šā trauka vīnu dzert, bet tirgotājs par to sacēla lielu troksni. Vēlāku tirgotājs tomēr noklusa un atvainodamies vēl pats piedāvāja sargiem vīnu. Bet pie šā vīna bija piemaisītās miega zāles un sargi nu drīz vien aizmiga. Vīna tirgotājs, kas bija namdaŗa dēls, noņēma vainīgā brāļa līķi un aizveda to projām. Tā nu zagļi atkal bija ķēniņu pievīluši.

Nu ķēniņš izsludināja pa visu valsti. ka visiem pavalstniekiem ir jāiet pie viņa meitas un jāizstāsta tai savs sliktākais un arī gudrākais darbs, ko katrs savā mūžā padarījis. Viņš cerēja, ka tā varbūt nāks blēžiem uz pēdām.

Ierodas arī tas pats namdaŗa dēls, kas bija pārvedis sava brāļa līķi mājā. Vinš bija savu labo roku paslēpis aiz svārkiem, bet tās vietā ielicis nokautā brāļa roku. Viņš nu arī aiziet pie ķēniņa meitas un stāsta, ka viņa sliktākais darbs esot tas, ka viņš nogriezis savam brālim galvu ķēniņa mantas kambarī. Turpretī viņa gudrākais darbs esot tas, ka viņš pievīlis ķēniņa sargus un slepeni aizvedis sava brāļa līķi.

Ķēniņa meita nu saprot, ka šis pats ir viens zaglis, kas apzadzis viņas tēva mantas kambari, saķeŗ to pie rokas un sauc ļaudis, lai jem šo cieši. Namdaŗa dēls tomēr prot vēl laikā aizbēgt, atstājot ķēniņa meitas rokās sava nokautā brāļa roku.

Ķēniņš redz, ka tas zaglis ir ļoti gudrs cilvēks, apsola tam savu meitu par sievu, ja tas nāks pie viņa un visu izstāstīs. Zaglis nu arī aiziet pie ķēniņa un izstāsta visu savu noziegumu. Mantas kambari taisot, viņi tur ielikuši akmeni, kas izceļams un ieceļams, ka neviens to nevar manīt. Brālim viņi nocirtuši galvu, lai neviens nevarētu pazīt, kas tas vainīgais. Sargus viņš pievīlis tādēļ, lai varētu sava brāļa līķi aprakt.

Redzēdams zagļa gudrību, ķēniņš arī patiešām turējis vārdu un atdevis tam savu meitu par sievu.