Sen-senejūs laikūs vīnā molā dzeivuoja muote un dāls. Tys juos dāls beja ļūti skaists. Daguoja tam puišam kara dīneste, kur viņš beja pīci godi. Beidzis dīneit, brauc uz muojom.

Valdība īdevja jam zyrgu, viņš nūpierka treis buteles brandvīna, braucja uz muojom. Nūbraucja kaidu gobolu, verās : īt vīns cylvāks, da īt pi juo kluot.

"Kur tu brauksi?"

Tys jam stuosta, ka šis bejis dīnastē, nūdīnējis brauc uz muojom. Tys cylvāks. kurs daguoja kluot, beja kēneņa dāls. Viņi laidēs obi divi reizē braukt. Braucja, braucja - kēneņa dāls pacēļa sadlus, verās: stuov divi buteles brandvīna. Kēneņa dāls soka, šam ļūti stipri dzert gribamos. Tys soka: "Man ir brandvīns, dzersim."

Sāstās, padzer, paād un otkon brauc. Viņi īrauga tuoļi mežā gunteņu, dabrauc kluot. Vys apleik augsts sātmals, vydā skaista muoja. Sytuos viņi pi vuortim, nikas nalaiž īškā. Kēneņa dāls soka: "Vajag kuopt puori par sātmali."

Puorkuopuši puorj, īguoja ustobā, verās: sēd vīna vecīte aiz golda. Viņi īguojuši soka: "Dūd ēst!"

Tei atbildēja: "Mun navā nikuo."

Jī pasaver ceplī: gaļas bļūdas pīlyktas. Sāstās aiz golda, ād. Paāduši pasaver skapī: pylns skaps brandvīna. Paāduši, padzāruši: kur īt šīm pagulēt? Tei vecīte soka: "Eite tī uz ustobas augšā."

Viņi izkuop -oba divi guļ. Kēneņa dāls tys tyuleņ aizmīg, a tys karaveirs naguļ - klausuos. Par stundes laiku sabrauc 12 bruoļu. Vecīte pastuosta: "Uz ustobas izkuopa divi veiri gulātu."

Viņi paāduši, kuops augšā jūs apcierst. Karaveirs klausuos, ka vīns veirs izkuop augšā. Tikai tys pakuop, karaveirs pasasnēdzis mat ar zūbynu, nūcierš jam golvu. Tei vacuo gaida, gaida - nikaidas ziņas navā atpakaļ. Syuta ūtru dālu: "Tys taids mēlnīks, tī jī mēļoj. Ej tu, dāls."

Karaveirs tū taipat arī nūcierš, un vysus divpadsmit. Vecīte nūsyuta, un jis tūs apcierš. Ka tys vyss beja padareits, tūreiz ceļ tū kēneņa dālu stuovu. Verīs, kas te nūtyka." Nyu viņš jam vysu izstuosta, kai tī beja. Nūkuop obeji zemē izstaigoj vysus kambarus, atrūn ļūti daudzi vysaida monta. Vysu apskatējuši, laižās otkon braukt uz muojom. Kēneņa dāls nūvad karaveiru iz sovom muojom, teisēja lelas kuozas un dzeivuoja vysi laimīgi.