Reiz kādās mājās vīri aizbraukuši uz mežu pusnaktī, jo mežs bijis ļoti tālu. Mājās palikusi saimniece ar meitām. Pusgaismā gājušas sakopt lopus. Saimniece, ņemot govim sienu, ieraudzījusi sienā kāda vīra muguru. Nobijusies, bet meitām nekā neteikusi. Dziedādama atkal apsegusi ar sienu vīra muguru. Tad visu dienu uz ceļu vien skatījusies, gaidīdama vīrus pārbraucam.

Pievakarē pārbraukuši arī un saimniece tiem tūliņ visu izstāstījusi. Vīri aizgājuši uz kūti un svešo saķēruši. Aiz zābaka tam atradusi lielu, līku dunci.

Svešais, kad dabūjis zināt, ka jau no rīta pamanīts, teicis: "Būtu es to zinājis, būtu jūs visas nomušījis."