Reiz bagāta saimnieka mājās dienējusi viena meita. Laiku pa laikam tur atnācis svešs vīrietis.

Kādu dienu, kad saimnieki bijuši kāzās, un dienestmeita viena pati bijusi mājās, atnācis atkal mājās viens svešs vīrietis un prasījis, lai pārādot saimnieku mantu, un ja ne, tad viņu nokaušot. Meita ievedusi klētī, kur bijis dziļš kasts, un teikusi, ka tajā esot gaļa. Laupītājs teicis, lai to izņemot. Meita sacījusi, ka viņa nevarot sakacēt. Laupītājs ielecis kastā, un meita aizcirtusi kastu cieti un aizslēgusi. Tad aizskrējusi pie kaimiņiem, lai nākot laupītāju ķert. Kad saskrējuši, tad laupītājs ar kumpi, kas atradies aiz zābaka, bij izgriezis kasta vāku, un izgājis no kasta. Tomēr viņu saķēruši kaimiņu ļaudis.

Ja meita būtu bijusi muļķe, tad nezin, kā viņai būtu gājis, un saimnieka manta ar būtu izputējusi.