Dzeivuoja vīnā rnuižā nabaga saiminīka meita par kolpyuni. Reizi kungi aizbrauce cīmā, un sātā palyka tik kolpyune ar kunga meitom. Zam vokora atguoja uz juom vīna ubadze un palyudze naktsmuoju. Juos lobpruot pījēme jū. Naktī vysi aizmyga, bet kolpyunei naguoja mīgs. Jei redz, ka ubadze nūkuope nu cepļa, kur gulēja, nūsvīde viersējuos drēbes, tad kolpyune īraudzēja, ka tei beja na ubadze, bet puiss. Tys puiss pajēme un aizdedze sveci, un daguojis pi kolpyunes, suoka ar sveci dadzynuot jai kuojas. Lai gon jai cīši suopēja, bet jei cīte un nakustēja. Tad puiss padūmuoja, ka stypri aizmyga, apgrīze treis reizes ar sveci ap kuojom un aizguoja uz kambari, kurā gulēja kunga meitas. Daguojis pi kotras, puiss tik apgrīze treis reizes ar sveci, bet jau nadadzynuoja. Puorsalīcynuojis, ka vysi guļ, izguoja uorā pasaukt draugus.

Tam laikam kolpyune saspīde stypri vysas durovas. Zagļi suoka staiguot ap durovom, bet navarēja tikt īkšā. Tad izroka zam durovu caurumu un suoka leist pa tū caurumu vydā. Kolpyune tam laikam pajēme kunga zūbynu un gaidēja, koleidz pasaruodēs kura navīn zagļa golva. Kai tik kurs zaglis ībuož golvu, tai jei tyuleņ ar zūbenu nūcārt. un zagli īvalk ustobā, ka cyti dūmuotu, ka jau tys īleida. Tai kolpyune nūcierta vīnpadsmit zagļim golvas; pādējam - vysu zagļu beja divpadsmit -- nūcierta tik ausi, un tys aizbāga prūjom.

Tad kolpyune nūguoja uz kunga meitu kambari un suoka juos celt, bet nikai navarēja pīcelt. Dasaguoja tūlaik padareit, tai kai padarēja puiss. Pajēme sveci, aizdedze un apgrīze kunga meitom ap kuojom, tik uz ūtru pusi. Kunga meitas tyuleņ cēļēs. Kolpyune vysu juom izstuostīja un paruodēja zagļu golvas.

Atbrauce kungi, un izzynuojuši par vysu, reizē ar sovom meitom nazynuoja, kai pateikt kolpyunei par juos drūšu pruotu. Kolpyune nikuo nagribēja un pavacam palyka dzeivuot pi sovu kungu; bet kungi tagad jū turēja na tai kai kolpyuni, bet kai eistu meitu.