Vienam krodziniekam vienmēr zagļi zaguši no klēts mantas. Kādā vakarā meita paņēmusi zobenu un gājusi klēti sargāt. Atnākuši zagļi un uzlauzuši lodziņu. Viens līdis iekšā, bet meita ar zobenu iecirtusi pakausī. Zaglis brīnējies un domājis, ka klētī esot zosis. Otrs zaglis bāzis roku, bet dabūjis cirtienu pa roku un atrāvis atpakaļ. Zagļi aizbēguši. Viens zaglis izdomājis, ka tā esot krodzinieka meita, un tāpēc nosprieduši braukt precībās.

0trā dienā visi zagļi pārģērbušies par smalkiem kungiem un ieradušies pie krodzinieka. Krodzinieks labprāt atdevis tādiem kungiem savu meitu un tā meitai jābrauc līdzi apskatīt kungu mājas un tad svinēšot kāzas.

Labi! Zagļiem mežā māja un zem mājas liels pagrabs ar mantām. Mājai visapkārt mūŗa valnis, bet pie vārtiem divi lauvas. '

Mājās zagļi atstāj meitu un saka: "Visās istabās vari iet, tikai sānu istabā neej."

Meita staigā no vienas istabas otrā, bet viņai gribas redzēt, kas ir sānu istabā. Beidzot viņa nevar nociesties un atveŗ durvis. Visa istaba pilna līķiem. Viņa tur ierauga vienu meiteni, kas tikko nokauta, paņem to un ieliek gultā, apsedz, bet pati palien zem gultas.

Naktī atbrauc laupītāji un atved līdz kādu meiteni, ko tūlīt nokauj. Laupītāji dzeŗ, dzeŗ, un nolemj arī krodznieka meitu nokaut. Viens paņem zobenu, cērt gultā ieliktajam līķim un nocērt galvu.

Pēc tam laupītāji piedzērušies aizmieg. Meita paņem pirkstiņu, ko arī laupītājs nocirtis, un palien atkal pagultē gulēt.

Pēc kāda laiciņa pie viņas pienāk balts vecītis un saka: "Ko tu, meitiņ, te sēdi? Paņem gabaliņu gaļas un aizliec lauvām priekšā, tad bēdz!"

Meita arī tā izdara, paņem gaļu, iedod lauvām un pati aizbēg. Lauvas, gaļu apēduši, sāk rēkt, uzmostas laupītāji un redz, ka viņi nav nokāvuši īsto, un krodzinieka meita aizbēgusi. Viņi kāpj zirgos un dzenas krodzinieka meitai pakaļ.

Laupītājiem bijuši gudri zirgi un viņi kā suņi mācējuši atrast vajadzīgo cilvēku.

Meita izdzirdusi pakavu dimdoņu no bailēm ielien caurā nolūzušā kokā.

Piejāj laupītāji un zirgi tūlīt pie caurā koka apstājas. Viens saka, ka viņai vajagot būt caurajā kokā. Tāpēc viņi ieduŗ reizi kokā, bet meitai netrāpa.

Laupītāji aizjāj un meita dodas viņiem pa pēdām.

Kādu gabalu pagājusi, viņa satiek braucēju ar siena vezumu. Braucējs ieliek viņu sienam apakšā un brauc.

Ceļā laupītāji aptur braucēju un prasa, kas viņam tur vezumā. Šis atbild, ka siens. Viens laupītājs paņem, pacilā sienu, bet meitas neredz, jo viņa atrodas pašā apakšā.

Tā meita nokļūst laimīgi mājā.

Pēc kādām minūtēm iejāj laupītāji un lūdz krodzinieku. un krodzinieci uz kāzām.

Kamēr krodziniece vāra vakariņas, meita paziņo visiem ciema ļaudim un tie ielenc krogu.

Zupas bļodā meita iemet pirkstiņu, ko paņēmusi līdzi no laupītāju mājas, un kad laupītāji lej zupu, vienam iesmeļas pirkstiņš. Laupītāji visu nu saprot un mēģina bēgt, bet ir par vēlu. Tā laupītājus sagūsta. Rītā meita aizved uz laupītāju māju cilvēkus, nošauj lauvas un atved laupītāju lielās bagātības.