Vīnā pilī dzeivuoja vīns valns. Tam valnam beja jau vīnpadsmit sīvu, bet jis vēļ pajēmja vīnu jaunu sīvu. Valna pilī beja daudz kambaru un nu tīm vīnā kambarī beja nūkauts viņa bejušuos vīnpadsmit sīvas. Un kad jis tagad otkon beja apsaprecējis, tad vīnu reizi jis padavja sīvai atslāgas, un jai sacēja: "Tu vari vysur īt skateitīs, bet šytamā kambarī tev ir aizlīgts īt."

Un tai jis aizskrēja pa pasauli meklēt sev bareibas. Un kad jis aizskrēja, jei suoka staiguot pa kambarim un golu golā jau daīt pi tuo kambara, kurs jai beja aizlīgts. Un jei pajēmja atslāgas, atslēdzja un īguoja vydā. Radz: tymā kambarī beja ļūti daudz kaulu un ašņa. Tymā šaltī jai nu rūkas izkreit atslāga un palīk ašņā. Viņa nūsabeiduos un aizskrēja jū mozguot. Mozguoja un nikai navarēja atmozguot un tai palyka. Tad par nalelu laiku suoka trīcēt vysa pilns un atbraucja valns. Tyuleņ jis guoja pi juos un pajēmja atslāgas. Radz, ka jei beja aizlīgtā kambarī. Tod jis sacēja: "Dūdu tev tikai treis stundes dzeivuot uz šo pasauļa. Lai tu par treis stundis byutu gotova uz nuoves."

Natuoļi beja sīvas bruoļi un jei devja jīm zynuot, lai jī atskrīn jū gluobt nu nuoves. Valns jū pajēmja aiz bizem un jau gribēja ar zūbynu atcierst jai golvu, bet uz reizes īskrēja pilī juos bruoļi. Jī sajāmja valnu un nonuovēja. Tai muosa palyka dzeiva. Un pēc tuo laika tei pils puokrita car zemi un tuos piles vītā izzataisēja lels, lels azars.