Reizu dzīvoja melderis, kam bija trīs meitas. Ne tāļu no viņa dzirnavām bija maza pilsētiņa, kur meldermeitas gāja uz tirgu. Šās nu tirgū redzēja, ka citām meitām kungi šo un to dāvināja. Uz māju nākdamas viņas par to vien runājās un bēdājās, ka šās neviens uz tirgu nav ieskatījis un ka viņas nav dabūjušas nekādu dāvanu. Kamēr viņas tā gāja pa ceļu runādamās, tamēr kāds kungs iznāca no meža, deva viņām daudz naudas un solījās tās precēt. Pēc tam viņš atkal iegāja mežā un pazudās.

Pēc trim dienām kungs atbrauca dzirnavās, dzēra ar vecāko meitu kāzas un tad ar savu līgaviņu devās ceļā. Pēc trīs dienu brauciena pa mežu mežiem, tie atbrauca pie skaistas un greznas pils, kur kungs dzīvoja. Otrā dienā kungs tai atdeva visas atslēgas, tikai vienas istabas atslēgu pakāra naglā piesacīdams, ka lai šī tai istabā neiet. Tad viņš tai arī iedeva olu, kuŗā dēle bija iekšā, un nu pats aizgāja uz jakti.

Madāma nu, paņēmusi atslēgas, sāka staigāt pa pili un atslēgt visas istabas, gribēdama zināt, kas tanīs iekšā. Viņa arī gāja un paņēma aizliegto atslēgu, atslēdza tās istabas duris, ko kungs bija aizliedzis, un iegāja tur. Bet ko viņa tur redzēja? Tur nokauti cilvēki gulēja iekšā sakrauti blāķu blāķos. Par nelaimi viņai ola izkrita no rokas uz grīdas, šī nu vēl gan to uzņēma augšā, aizslēdza duris un aizgāja prom.

Kungs, vakarā atnācis mājā, prasīja pēc olas, tas olu pārsitis tūliņ zināja, ka sieva arī bijusi aizliegtā istabā. Tad viņš ņēma sievai pie rokas, veda pie tās istabas durim un prasīja: "Ar kādu nāvi tu gribi mirt?"

Viņš tai nocirta galvu un iesvieda to ar visu rumpi līķu istabā. Nu viņš taisījās un brauca pie otras meldermeitas precētos. Kāzas nodzēris, mājās pārbraucis, atkal tāpat kā pirmai sievai iedeva olu un atslēgas, tikai vienu pakāra naglā pieteikdams, ka tai istabā viņa nedrīkst iet. Bet šī tikpat kārīga kā pirmā sieva, un kā Dievam žēl visas sievietes pasaulē, gribēja zināt, kas tur iekšā, paņēma atslēgu, un gāja turp. Šās ola arī iekrita istabā un palika ar asinim. Vīrs vakarā, mājā nācis, prasīja pēc olas un to pārplēsis tūliņ zināja, ka arī šī bijusi aizliegtajā kambarī. Viņš arī to tāpat nokāva un iesvieda līķi tai istabā. Nu viņš taisījās atkal braukt pēc trešās māsas.

Kad viņš trešo māsu pārveda mājā, tad viņš atkal darīja tāpat kā pie tām pirmajām. Zināms, arī šī gribēja zināt, kas tur kambarī ir. Viņa paņēma atslēgu un gāja uz to, bet ietina savu olu lakatā. Kad vīrs nāca mājā un prasīja pēc olas, tad šī to viņam droši pasniedza. Viņš, to pārplēsis tur arī nenieka neatrada.

Tie nu dzīvoja labu laiku kopā. Tad reizu madāma gribēja braukt apmeklēt savus vecākus. Kungs tai deva trijus vāģus, kur mantu iepakāt. Viņa arī slepeni paņēma savu māsu galvas, ielika vāģos apakšā un mantu virsū. Kad tie nu kādu gabaliņu bija braukuši, tad kungs sacīja, ka tam jāejot atpakaļ cietumnieku apraudzītu; bet kad nu madāma viņu sirsnīgi lūdza vairs nekavēties, braukt tik tālāk, tad viņš arī šās balsi paklausīja un brauca uz priekšu. Kad viņi nobrauca dzirnavās, tad madāma viņu tā piedzirdināja, ka tas vairs neko nesajēdza. Tad viņa aizskrēja uz pilsētu dabūja zaldātus, kas to saņēma cieti un nokāva.

Tagad meldermeita veda zaldātus uz pili. Vienu dienu gājušiem, tiem uznāca vakars, un viņi apmeta lēģeri mežā un tur apgulās. Zaldāti, rītā pamodušies, aizgājuši un atstājuši madāmu guļot. Tā atmodusies steidzās viena pati uz pili, bet ceļā ieraudzīja razbainiekus. Viņa nu sāka bēgt un bēgot panāca stīpu vedēju; kuru tā lūdza, lai to ņemot un iebāžot savā stīpu vezumā, bet tas to nedarīja. Nu viņa tālāku panāca mucuvedēju un lūdzās, lai šis viņu glābot. Tas viņu iebāza apakšējā mucā. Burlakas panākuši stīpu vedēju prasīja tam: "Vai neesi manījis kādu sievieti?"

Tas atteica: "Nē, es nevienu sievieti neesmu redzējis."

Nu viņi steidzās tālāku pie mucuvedēja un prasīja tam arī tāpat. Šis arī tiem atteica, ka neesot redzējis. Kad burlakas bija aizgājuši, tad madāma izlīda no mucas un steidzās uz pili. Viņa tur atkal uzgāja zaldātus, tie nu izņēma mantas un sadedzināja pašu pili. Tad veda visas mantas uz dzirnavām un sāka tur dzīvot. Burlakas bija nodomājuši to nokaut. Tādēļ viņi raka lielu gaņģi apakš zemes līdz pašām dzirnavām; tad uzplēsa grīdu un sāka līst dzirnavās; bet madāma paņēma zobinu un kurš galvu pa caurumu izbāza, tam to nocirta.