5 A.955. D. 311. V. Eglīte Rīgā. A. Bērzkalnes krājumā.
Vienai mātei bijušas trīs meitas. Reiz atbraucis pie viņām bagāts precinieks un precējis pēc vecākās, ko tūlīt arī aizvedis sev līdz.
Pils, kuŗā precinieks dzīvojis, bijusi ļoti grezna. Ceļš uz pili bijis ar rozēm nostādīts, pie ieejas pilī stāvējušas divas lielas akmeņu lauvas. Pils īpašnieks atļāvis jaunai sievai staigāt pa visām istabām, izjemot tikai vienu, ko viņš turējis aizslēgtu. Reiz viņam vajadzējis izbraukt. Atdevis sievai visas pils atslēgas, viņš pieteicis tai, lai tikai aizslēgtā istabā neejot. Bez tam, lai zinātu, vai sieva nosacījumu izpilda, viņš iedevis tai sidraba oliņu, kas viņai vienmēr bijusi jātur rokā.
Kad kungs aizbraucis, sieva tūlīt sākusi apstaigāt pili. Nonākusi līdz aizslēgtai istabai, viņa, aizliegumam par spīti tomēr iegājusi tanī. Bet tiklīdz ka spērusi kāju pār slieksni, oliņa izkritusi un ieripojusi asiņu bļodā, kas bijusi no durvim pa labi. Viņa gan steigšus izjēmusi oliņu no bļodas un sākusi mazgāt, bet nav izdevies nomazgāt. Aizliegtā istabā bijušas vairāk nocirstas sieviešu galvas un nelaimīgā sieva nu drebēdama gaidījusi vīru mājā.
Vīrs atbraucis un atprasījis atslēgas un oliņu. Kad ieraudzījis oliņu netīru, ievedis sievu aizliegtā istabā, un par nepaklausība nocirtis tai galvu.
Pēc kāda laiciņa kungs braucis precēt pēc vidējās māsas. Kad vecāki prasījuši, kur vecākā, viņš teicis, ka aizbēgusi. Arī vidējai bijis tāds pats liktenis kā vecākai.
Tad viņš braucis precēt jaunāko meitu. Kaut arī jaunākā bijusi ziņkārīga, tad tomēr gudrāka par vecākām māsām. Kad viņa gājusi aizliegtā istabā, tā oliņu ietinusi kabatas drāniņā. Kabatas drāniņa gan tikusi netīra, bet oliņa ne. Ieraudzījusi abu māsu galvas, viņa ļoti nobijusies.
Atbraucis mājā vīrs. Kad redzējis, ka oliņa tīra, bijis ļoti laimīgs, ka viņa esot tam paklausīga un apsolījis vest viesos pie vecākiem. Priekš izbraukšanas dienas viņš laidis viņai jemt visu līdz, ko grib. Viņa jēmusi daudz dārgu lietu, bet arī no aizliegtās istabas pajēmusi zagšus abas māsu galvas un ielikusi kastes dibenā. Priekš prombraukšanas vīrs gan pārskatījis kastes saturu, ko sieva gribējusi līdz jemt, bet nonācis līdz kastes vidiņu, nekā nav atradis un licis kasti aiznaglot.
Kad aizbraukuši pie vecākiem, sieva parādījusi viņiem māsu galvas. Tie piedzirdījuši viltīgo precinieku ar miega zālēm un kad tas apgulies, atsaukuši tiesnešus, kuŗi to nosodījuši ar nāvi.