Vienam sudmalniekam bija trīs meitas, viņas pārrunā savā starpā, pie kādiem vīriem viņas iešot. Viena teic, viņa iešot tik pie tāda vīra. kam būšot balta bārda. To noklausas laupitājs, kas bija atbraucis miltus malt.

Trešā dienā atbrauc meitai precinieks ar baltu bārdu un meitai nu jāiet. Nodzeŗ kāzas, tēvs iedod lielu pūru līdz un nu aizbrauc abi uz vīra muižu, par kādu tas bija agrāk runājis. Viņš liek braukt par kalniem un lejām, beidzot iebrauc lielā mežā un piebrauc pie vienas mājas, ļoti vienkāršas. Nu meita saprot visu, kam viņa ir par sievu, bet neko vairs nevar darīt. Vīrs jem izrāda visas istabas un teic: "Visās tu vari staigāt un darīt, kas tev patīk, bet šinī kambarī, kas ar lūkām aizsieta, tanī tev nav brīv iet. Tad tā būs tava nāve."

Viņš iedod šai skaistu olu, ar ko spēlēties. Tad visi laupītāji aiziet pie darba un sieva paliek viena. Bet viņa nevar nociesties nepaskatījusies, kas tur varētu būt. Viņa domā: "Es jau nekā nedarīšu, tik paskatīšos un atkal iziešu."

Nu viņa pajem olu rokā un iet skatīties. Bet tikko atver durvis, viņa sastingst no šausmām, ola izkrīt no rokām un saplīst. Tur ir liels katls ar asinim, cilvēka galvas un liels bluķis ar cirvi virsū galvu ciršanai. Tagad viņa zina, ka nāve neizbēgama. Nebūtu ola saplīsusi, tad gan nezinātu, ka viņa ir bijusi aizliegtā kambarī.

Vakarā pārnāk vīrs un prasa, lai parādot olu, bet sievai nav ko rādīt. Vīrs paņem sievu, ieved kambarī un nocērt viņai galvu. Tagad viņš brauks atkal otru meitu precēt. Apliek sarkanu bārdu un aizbrauc precēt to meitu, kas esot solījusies tik pie tāda iet, kam būšot sarkana bārda. Tēvs gan labprāt negrib dot. Viena meita esot jau izprecēta, bet nekā par viņu nezinot. Kā braukusi, ta pazudusi. Bet precinieks apsola, ka viņi atbraukšot papiņu apciemot. Tēvs nu izprecina otru meitu, iedod lielu pūru un abi aizbrauc. Laupītājs tāpat arī šitai sievai izrāda visas istabas, bet ar lūkām aiztaisītā aizliedz iet. Iedod arī olu ko spēlēties, bet kad visi ir aizgājuši pie darba, sieva iet skatīties. Kā atveŗ durvis, tā paliek kā mēma, visas šīs šausmas ieraugot un vēl savas māsas galvu. Viņai tūliņ izkrīt ola un saplīst.

Vīrs vakarā nāk mājā, prasa olu, lai parāda, bet sievai nav ko rādīt Vīrs pajem sievu, ieved kambarī un nocērt viņai galvu. Nu viņš brauks pēc trešās meitas precēt, kas bija teikusi, ka viņa tik pie tāda vīra ies, kas būs ar zaļu bārdu. Viņš apliek zaļu bārdu un aizbrauc. Tēvs negrib gan dot, viņam jau divas meitas esot izprecētas, bet ne no vienas neko nezinot. Esot gan teikuši atbraukt, bet ne atbraucot ne kā. Precinieks iegalvo tēvam, ka pēc mēneša viņi šo apciemošot. Beidzot tēvs dod arī, iedod lielu pūru un aizlaiž.

Laupītājs tāpat arī trešai sievai izrāda visas istabas, bet kas ar lūkām aiztaisīta, tanī lai neejot, Viņš vēl iedod olu ko spēlēties. Bet kad visi aiziet pie darba, sieva ies skatīties, kas tanī istabā atronas. Bet viņa nav tik muļķe, viņa olu nomet gultā un tad iet. Kad durvis atveŗ un visu ierauga - tikko nepakrīt no lielām bailēm. Redz savu māsu galvas. Viņa pajem abas galvas, ieliek vecā kastē un uzliek virsū vecas tupeles un šādus tādus krāmus.

Pārnāk vakarā vīrs un prasa, lai parādot olu. Šī arī parāda. Vīrs priecīgs - domā, ka sieva nav bijusi aizliegtā istabā un ir uzticīga.

Tā paiet labs laiks, bet sieva sāk vīru lūgt, lai aizbraucot pie tēva ciemā. Vīrs gan no iesākuma negrib, bet kā sieva plijas virsū, tad braukšot arī. Nu sieva jem iepakā abu māsu galvas un saliek virsū vecas lupatas un tupeles. Pienāk vīrs un prasa: "Ko tu ar tādām vecām lupatām darīsi?"

Sieva atbild: "Es aizvedīšu mātei, lai viņa atdod kādiem nabagiem. Mums tādas ir tik daudz un te tāpat mētājas."

Vīrs, nekā ļauna nedomādams, aiziet sataisīties uz braukšanu. Nu viņi brauc un piebrauc pie viena kroga, kas nav tālu no tēva mājas. Viņa pasauc krogā puiku nomaļis un iedod vienu vēstuli savam tēvam, kur bija rakstīts, lai viņš, cik ātri tik varēdams, dabūn kādus zaldātus, un lai nāk viņas vīru sajemt cieti. Tēvs ar, cik ātri varēdams, sadabūn zaldātus, atbrauc un sajem laupītāju cieti. Pēdīgi viņu notiesāja uz ilgiem gadiem cietumā.

Kad nu tas bija sodu izcietis, tad viņš meklēja sievai atriebties. Viņš jem rakt pa zemes apakšu alu līdz meldeŗa meitas kambarim, kur viņa dzīvoja. Vienu vakaru sieva sēž viena pati. Te viņa ierauga, ka grīda sāk celties un kāds bāž savu galvu laukā. Sieva paskatās un ierauga cirvi pie krāsns, paķeŗ un nocērt visiem galvas, kas grib iekšā nakt. Tā nu sieva palika pie tēva un dzīvoja laimīgi.