7. A. 955. D. 311. J. Ābele no 70 g. vecās E. Lāces Valles pag. Jaun-Jelgavas apr.
Vecākiem bijušas trīs meitas, viņas bijušas skaistas, bet ļaunais gars bijis tās apsēdis. Visas trīs nodomājušas precēties. tādēļ gaidījušas brūtgānus, bet tikai ļoti bagātus. Vecāki bijuši ar ļoti bagāti, jo pats pūķis nesis tiem naudu un mantu.
Vecākā meita saka, ka viņa ies tikai pie tāda par sievu, kas atbrauks karietē ar trīs melniem zirgiem priekšā. Tā viņai runājot, patiešām pagalmā iebrauc kariete ar trīs melniem zirgiem priekšā. Vecākā meita ir ar mieru kļūt par atbraukušā precinieka sievu un viņš tūliņ to aizved uz savu pili.
Vidējā māsa gan negaida karieti ar melniem zirgiem, bet gan četrus bērus kumeliņus. Labi, atbrauc arī tie un vidējā māsa aizbrauc preciniekam līdz.
Kad jau vecākās māsas aprecējušās, tad arī jaunākā sāk gaidīt precinieku. Viņa vēlas, lai tas atbrauktu ar četriem baltiem zirgiem priekšā, bet pašam būtu gaiši mati.
Pirmais brūtgāns iedod savai brūtei sudraba olu. Viņam pieder ļoti liela, grezna pils, kuŗā ļoti daudz istabu ierīkots. Pa visām pils istabām viņš izvadā vecāko meitu, bet tikai vienu kambari viņš negrib tai ne par ko rādīt. Viņš piekodinājis tai, ka lai nesper kāju šinī istabā. Meita arī paklausījusi, bet viņas ziņkārība jēmusi tomēr virsroku un, vīram mājā neesot, tā iegājusi aizliegtā kambarī, kas bijis aizsiets ar lūku. Viņa ieraudzījusi tur lielu baļļu ar asinim un daudz nogalinātu cilvēku. Viņa bija pajēmusi arī savu sudraba olu līdz, bet tagad tā sāka lēkāt un skraidīt, kamēr beidzot iekrita asiņu baļļā. Meita gan izjēma olu no baļļas, bet vienos sānos tai bija palicis mazs sarkans laukumiņš. Gan viņa visādi izmēģinājās, kā dabūt asinis nost, bet nevarēja nekā izdarīt.
Atnāk vīrs mājā un tūliņ prasa pēc sudraba olas. Vecākā meita parāda arī, un vīrs tūliņ redz, ka viņa bijusi aizliegtā istabā. Viņš ievedis meitu kambarī un nocirtis tai galvu. Šis vīrs bijis pats velns.
Viņš aizbraucis ar četriem bēriem kumeļiem un atvedis tagad vidējo meitu. Tai viņš iedevis zelta olu, bet viņai izgājis tāpat kā vecākai. Tāpat arī tai nocirtis gaivu, ka tā gājusi aizliegtā kambarī.
Beidzot ar četriem baltiem zirgiem viņš atvedis arī jaunāko meitu. Tai viņš iedevis dimanta olu. Tāpat kā abām vecākām māsām viņš tai izrādījis visas pils istabas, bet vienā aizliedzis ieiet. Bet arī jaunākā meita bijusi ziņkārīga un gribējusi redzēt aizliegto istabu. Viņa satikusi vecīti, kas tai teicis, ja viņa gribot iet aizliegtā istabā, tad lai jemot gan dimanta olu līdz, bet lai tik turot to stipri cieti. Viņa ieraudzījusi tai istabā asiņu baļļu un blakus tai abas māsas bez galvām. Šoreiz ola nav lēkājusi, jo jaunākā meita viņu turējusi ļoti cieši rokā. Viņa prasījusi vecītim, kā lai atdzīvina abas nokautās māsas. Vecītis pastāstījis, ka tanī istabā esot divas pudeles; vienā esot dzīvības, otrā nāves zāles. Viņa pajēmusi to pudeli, kurā bijušas dzīvības zāles, apsmērējusi ar tām vecākās māsas kaklu. Pēc tam nolikusi galvu uz kakla un vecākā meita atdzīvojusies.
Atnācis mājā velns, viņš prasījis, lai parāda savu dimanta olu. Labi, meita parādījusi ar'. Velns bijis apmierināts, ka meita nav bijusi aizliegtā kambarī. Te meita viņam stāstījusi, ka viņas vecākiem vairs neejot labi, jo esot uznācis bads, un viņai esot bail, ka tie nenomirstot. Viņa lūgusies, lai ļauj viņai kaut ko tiem aizsūtīt. Labi, velns bijis arī mierā. Viņš devis tai daždažādas mantas, lai sūta tās prom saviem vecākiem.
Jaunākā meita ielikusi savu vecāko māsu lādē, un likusi, lai nosūta vecākiem. Tāpat izdarījusi otrreiz ar savu vidējo māsu. Bet kā lai nu viņa pati aizbēg? Vecītis viņu pamācījis, lai tā bēgot vien tūliņ, jo viņš zinot, ka velns aizgājis uz citu pusi. Beidzot viņa arī izbēgusi un nonākusi pie saviem vecākiem.
Te otrā dienā velns atkal klāt par precinieku. Nu meitas pasaukušas kaŗaspēku, kas tad velnu nogalinājis.
Visas trīs meitas nu dabūja sev bagātās vīrus un dzīvoja ar tiem laimīgi līdz mūža galam.