Vecos laikos vienam saimniekam nebijis neviena grauda rudzu sēklas, ko tīrumā sēt. Viņš staigājis noskumis. Te pienācis vecs vīriņš un jautājis: "Kādēļ tik noskumis?"

Tā un tā. Vecītis sacījis: "Tev ir rijas jumts no salmiem noplēs šo, izkul salmus, tur dabūsi sēklu, kaut ir mazumiņu. Tad kāp zirgam mugurā un izsēj zirgā aulekšodams šo sēklu pa visu lauku."

"Labi - darījis tā, noplēsis rijas jumtu, izkūlis vienu stopu rudzu, tad zirga mugurā sēdēdams, lēcis un sējis vispār laukam. Un otrā gadā bijuši rudzi biezumu biezie.