2. A. 1000. 1002. 1004. E. R e t l i ņ š, K r ā š e n l e š o s u n B e n d e n i e š o s, B r ī v z . k r., LP VI, 406, 19.

Vienam tēvam trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Visi uzauguši lieli. Ko nu darīs pie tēva? Jāiet taču kāds darbs meklēt. Papriekšu iet vecākais dēls. Iet, iet - aiziet mazā mājiņā, kur vecs, vecs saimnieks, un salīgst uz veselu gadu par sieku naudas tā: ja puisis darba dēļ dusmotos, tad izgriež siksnu no muguras un naudu arī nedabū; ja saimnieks dusmotos, tad atkal tam siksnu no muguras ārā. Labi.

Bet saimniekam bija balta ķēve. Ar to puisim tūliņ pirmo dienu jāiet art. Aŗ, aŗ - jau pusdiena klāt, bet nevar un nevar brokastu sagaidīt iznesam. Te pašā pusdienā iznāks saimnieks laukā, pados labu rītu: kā labi eitam?

Bet puisis noŗūc vien un tik dusmīgs, ka ne parunāt - are, par to, ka brokasta nedevis. Saimniekam šā dusmas atkal īsti pa prātam: tūliņ izgriež siksnu mugurai un palaiž, lai eitam, kur grib.

Pēc vecākā dēla aiziet otrs dēls pie tā paša saimnieka kalpot; bet tam tāpat izgāja nelabi.

Kamēr nu abi gudrie dēli slimo, muguras dziedēdami, muļķītis saspeŗas un ies arī uz savu laimi kalpot. Tēvs gan izteicas: kur viņš, tāds muļķis, iesim; ja gudriem izgrieza siksnas viņam droši vien nodīrās visu muguru, bet muļķītis plijās un plijās. Beidzot tēvs atvēl, lai arī eitam. Muļķītis iet, iet - noiet pie tā paša saimnieka un salīgst tāpat kā tie divi brāli, bet vēl pielīgst klāt, ka tā nauda tūliņ iebeŗama kulē un noliekama mūŗa kaktā pie krāsns. Labi.

Rītā saimnieks izraida muļķīti ar baltu ķēvi laukā art. Aŗ, aŗ - pienāk brokasta laiks - neviens nenes ēst. "Kad nu nenes, nenes!" viņš domā, "tad jālīdzas pašam." Un tā muļķītis tūliņ bez lieka apdoma nojūdz ķēvi, uzlec mugurā, aizjāj krogā un vaicā krodzeniekam: "Cik dosi par tādu ķēvi?"

"Seši daldeŗi un ne graša vairāk!"

Labi, krodzinieks noskaita daldeŗus, un šis nu par ķēves naudu paēd labu brokastu. Krietni paēdis, aiziet atpakaļ uz lauku, iejūdzas arklā un vazā tāpat tukšā pa arumiem. Pusdienā atnāk saimnieks: kā labi eitam?

Eitam itin labi, šis atbild. Kur tad ķēve esam palikusi?

Tā un tā: esam pārdevis un naudu brokastā apēdis; vai šis par tam esam dusmīgs?

Nē, lai nākam mājā - viņš neesam dusmīgs.

Pāriet mājā, lai tagad mīdam rudzus piedarbā un lai paņemam 6 vēršus metienu mīdīt. Labi, izvelk metienu, sāk mīdīt vērši diezgan ātri nekust. Neko vairāk - kampj gaŗo pātagu un sāk tikai vēršus kapāt. Bet vērši paliek tramīgi, izbēg pa vārtiem un šis pakaļ dzīt uz lielceļa. Tikko uzdzen uz lielceļa, satiek miesnieku: ,;Cik dosi par šiem vēršiem?"

"Pieci daldeŗi!"

"Labi, dod pieci daldeŗi, bet tās astes atpakaļ."

Miesnieks nogriež vēršiem astes, aizdzen pa lielceļu; bet muļķītis iesteidzas porā, iebāž astes dumbrā līdz pusei un skrien brēkdama mājā saimniekam teikt, ka vērši izskrējuši no piedarba, nogrimuši porā un astes vien palikušas ārā: lai steidzamies palīgā, citādi būsim pagalam!

Saimnieks aizskrien, raus vienu vērsi, otru, trešu: visiem astes vien iznāk. "Kas tas?" viņš vaicā. Bet muļķītis saka: "Tu raudams norāvi tās astes - nevajadzēja tik dikti raut."

Saimnieks mana gan, kas tā vaina, bet dusmoties nedrīkst: lai labāk eimam mājā sausumus saraudzīt, ka var ēst izvārīt! Muļķītis izskatās vienā vietā, otrā, trešā - nav visā mājā ne sausas malkas, ne zaļas malkas. Neko darīt - ieiet panojumā, sacērt ratus malkā un kurs uguni, lai brikšķ. Ierauga saimnieks - tas traks : "Ko tu esi darījis? Ratus tu man sacirti!"

Kā? vai šis esam dusmīgs par to?

"Kā tad nebūšu dusmīgs? Ķēve pagalam, vērši pagalam, rati pagalam - vēl man vaicāsi, vai neesam dusmīgs!"

"Nu, tad nekā darīt, dod to muguru!" Un muļķītis izgrieza saimniekam siksnu mugurai, paņēma naudas kuli no kakta, pārgāja pie tēva un stāstīja, ko izdarījis. Tēvs atdeva muļķītim par to mājas un nu viņš dzīvoja laimīgi.

P i e z ī m e. Raunas apg. teikts, ka nolīguši degunu un pirkstus nogriezt un ka velns sūtījis dēlu vēršus ganīt. Velns ganam dzert vien devis, ēst nemaz. Bet gans katru dienu kūris uguni un apēdis vienu vērsi. Vēl citā Raunas variantā teikts, ka velns ar Debespēteri līdzis ganos pie viņa nākt. L. P.