15. A 1000. 1002. 1010. 1387. 1008. 1007. 1929. B a u m a n i s N ī c ā, LP, V I, 411, 22.

Viens saimnieks sader puisi tā: kad dzeguze kūkos - gada gals; kas pie darba pīks - tam deguns nost. Labi: Un tūliņ pirmo dienu jāmīstot lini! Jā, jā - puisim tāds darbs viens kā otrs sāk mīstīt. Bet, kur tu Dieviņ! - izmīstās to dienu, izmīstās nakti - ēdiens ne rādīties nerādās. Tādi joki nav ; vēderam jau neatspītēsi - ņems puisis linus pārdot un noēdīsies uz labāko. Sāks nu mīstot: pavisam citādāki vedas - dziedat vien tīkas. Dzied šis dzied - atlien rijā saimnieks : kas esot noticis, kad tā dziedot? Vai negribot ēst?

"Ne, paldies! Patlaban no linu tirgus nākdams saēdos; tavi lini maksāja labi - varēja arī ēst."

"Ko? Un tad tu manus 1inus patērēji?"

"Jā! - Ko? Vai tu par to pīksti?"

"Ko tad pīkšu, ko tad pīkšu? Lieci mīsteklas pie malas - man jābrauc kāzās, notīri labāk zirgu, izsmērē ratus!"

"Jā, jā, saimnieks, tūliņ!" Un nu tīrīja, nu tīrīja braucamo zirgu ar nazi vien, tik skaidri notīrīja, ka ne spalvas galiņš nepalika uz ādas. Ratus atkal ar darvu smērēja, ka smērēja: nolēja, no augšas sākdams, pie apakšas beigdams.

Piebrauc durvju priekšā - saimnieks skatās, skatās: kas zirgam par maz, tas ratiem par daudz, bet abi spīd: - rati no darvas, zirgs ar kailo ādu.

Vai būšot tā labi? Lai pateicot to - tā puisis. Bet saimnieks ne vārda vairāk : lai jūdzot nost; viņam jāeimot kājām kāzās kā a piezobotam nabadziņam ?"

"Lai zobi, kur zobi; tā nieka dēļ tu taču nepīksi tā puisis vēl otrreiz.

"Ko tad pīkšu, ko tad pīkšu! Bet nu tu nāksi arī kāzās un &127; tomēr apskatīsies še mājā manu alus mucas tapu un manas klēts durvis."

"Vai, saimnieks, es gan negribu pīkt; bet tie jau divi darbi uz reizi?"

"Tie nav divi darbi: kāzās iet nav nekāds darbs, mucu sargāt, tas, varbūt, darbs".

"Jā, jā, saimnieks, tas ir darbs! Gan es padarīšu, gan es pa darīšu būšu pakaļ kā saukts."

Un tiesa, kas tiesa - viņš padarīja. Ače, izrāva mucai tapu - iebāza kabatā; izcēla klētij durvis - uzcēla mugurā un tad aizgāja kāzās.

Noiet tur - saimnieks pretim: "Vai apsargāji?" "Kā tad! Kur tad nu vēl labāk apsargāt: tapa tepat kabatā, durvis tepat mugurā."

"Vai dieniņ! vai dieniņ! Nu mans alus pa zemi iztecējis, nu mana klēts vaļā palikusi!" saimnieks tikai iesaucās vien un poš mājā: puisis pakaļ. Pārskrien: lai nu gādajot slapjo klēti sausu, viņš iešot atpakaļ kāzās vēl.

"Jā, jā, saimnieks, tūliņ!" Un tā mans puisis itin godīgi paņem miltus, izkaisa pa grīdu - labs; pavisam balts un labs, sauss arī vēl. Aiziet kāzās saimniekam vēstīt, ka tas darbs padarīts saimnieks atsaka:

"Kas padarīts, tas padarīts; bet nu tev jāgādā gaišums no šīs vietas līdz mājam, ka varu redzēt tumsā pāriet."

"Jā, jā, saimnieks, tūliņ!"

Tā šis mudīgi, mudīgi mājā, siena kaudzei mugurā un nu stiepj un nes no mājām līdz kāzu namam sienu vien, sienu vien. Nav labi beidzis - saimnieks pošas mājā, bet puisis aizdedzina sienu un nu tāds gaišums, jāsaka, priekš desmit saimniekiem. Šis gan tur vaimana: "Mans siens, mans siens!" bet puisis tūliņ: vai jau pīkstot?

"Ko tad nu pīkšu, ko tad pīkšu? Gani labāk rītu manus lopus; bet tā kā visas lielās govis bizina, mājā nākdamas, visas teles smej, visas avis palēkā."

"Jā, jā, saimnieks, tūliņ!"

Labi, atnāca rīts - izdzina ganos. Izdzen ganos - sāks šis gudrot: kā nu iesākt? Gudroja, gudroja - atrada padomu: lielās govis pārdeva, astes prasīja atpakaļ un sasprauda purvā; telēm atkal atgrieza virslūpu tās smejās un avim atlauza pakaļkāju tās lēkāja - nu bij padarīts. Pārdzen mājā - saimnieks pretim: "Kur tas govis?"

"Govis, govis! Govis iebizināja purvā - astes vien laukā!" Ak tu žēlīgais! Nu šis skries glābt, nu raus laukā; bet puisis saka: "Saimnieks, klausi mani! Vai tu rauji, vai nerauji - tās astes tavām govim nopuvušas."

Jā, un patiesi kā mazliet paraus, atron : ir gan nopuvušas.

Ko nu? saimnieks domā: "Jāraisās no puiša vaļā. Un nākamu nakti liek vecmātei sētsvidū kūkot par dzeguzi: lai gada gals būtu. Bet puisis dzeguzi iesāka trenkāt - vēl nosita.

Nu saimnieks redzēja: te joki nav - jābēg. Bēga, bēga ar visu saimnieci; bet puisis paka&127; un abus ietrieca ezerā.