17. 1000. S k o l n. V. V e c v a n a g s n o 6 0. g. v e c. A n n a s P i d r i ķ e s S a u k a s p a g.

Viens puisis gājis darba meklēt. Nogājis pie velna saimnieka un lūdzis, lai dodot šim darbu. Labi. Nolīguši tā : kuŗš pirmais paliks dusmīgs, tam jāļaujas sev izdīrāt no muguras trīs sloksnes ādas. Pirmā dienā saimnieks sūtījis puisi art. Puisis pajēmis vērsi un aizgājis uz lauku. Aris, aris - jau saulīte bijusi lielā gabalā, bet no brokasts ne vēsts. Nācis jau pusdienas laiks, bet vēl mājās nesaukuši. Puisim ļoti gribējies ēst. Viņš jēmis nokāvis vērsi, uzkūris uguni, cepis gaļu un ēdis. Vakarā atnācis saimnieks un prasījis, kur vērsis palicis. Puisis atbildējis: "Brokastis nenes, pusdienas nenes - apēdu vērsi. Bet vai tu dusmīgs neesi?" "Nē." Nu, kad tā, gājuši abi mājā.

Otrā dienā puisim bijis jāved sviests uz pilsētu. Ceļš gājis pār lielu ezeru. Bijis uzsalis ledus, bet tas pats tā saplaisājis; ka pāri tikt nebijis ne ko domāt . Puisis jēmis sviestu un nu tik smērēt plaisās. Izsmērējis visu sviestu, bet plaisas vēl ne pusē aizsmērētas. Braucis tukšā mājās. "Vai tik ātri jau atpakaļ?" Saimnieks jautājis. "Es jau līdz galam nemaz netiku. Ledus pār ezeru bija saplaisājis. Gribēju aizsmērēt ar sviestu, bet pietrūka smērējamā," puisis atteicis. "Dusmīgs neesi?" "Nē."

Trešā dienā saimnieks sūtījis puisi uz attālāku vietu pēc podiem. Puisis aizgājis. Bet kā tu, cilvēks, pārnesīsi veselu lērumu podu rokās? Jēmis izdauzījis visiem dibenus, samaucis uz kārts un gājis mājās ar kārti pār pleciem svilpodams. Nu saimnieks tiešām sadusmojies un iesaucies: "Kaut velns tevi parautu!"

"A, nu tu esi dusmīgs!" puisis tik iesaucies un izdīrājis saimniekam no muguras trīs sloksnes ādas.