A. 1000. 1007. l685. 500. N o J. A. J a n s o n a k r ā j u m a.

Velns salīcis kādu kalpu ar tādu norunu, ka nevienam nav brīv dusmoties. Kuŗš pirmais paliks dusmīgs, tam slikti. - Velns licis kalpam brūvēt alu un pieteicis apiņus arī pielikt. Kalps uzvārījis ūdeni un iemetis tur velna suni Apeni. Velns pārskrej mājā un bēdājas. - "Ko tu nu esi padarījis!"

Kalps prasās: "Kungs, vai jūs esat dusmīgs?"

"Ne, ne." - velns pretī - "es neesmu dusmīgs!"

Otrā dienā velns liek kalpam nokaut aitu un izvārīt pusdienu. Kalps prasa - kuŗu lai kaujot? - Lai kaujot to, kuŗa acīs skatās - velns atbild un pats aizsteidzās. Kalps nu aiziet stallī visas aitas skatās viņam acīs, viņš apkauj visas. Velns sūkstas: "Ko tu man padarīji!"

Kalps prasa atkal: "Kungs, vai jūs esat dusmīgs?"

Ne, ne, šis neesot dusmīgs. Velns atbild.

Nu liek kalpam uzminēt savus gadus. Kalps aiziet uz mežu un kūko kā dzeguze. Atskrej velns, brīnās: "Tavu brīnumu 9999 gadus esmu nodzīvojis, bet ziemā dzeguzi neesmu dzirdējis!"

Tā kalps paveicis visus darbus un velnam bijis jāmaksā solītā alga.