20. A. 1000. 1003. 1007. 1132. V. Z a c h a r s k a n a 8 0 g. veca Juščenkova, Sakstigala pag. Gavrilišku ciemā. Latv. kult. kr.

Vīnā mīstiņā dzeivuoja vīns pops ar sovu sīvu un jīm beja vīna meitiņa. Popam beja daudz zemes un jis jū apstruoduot vīns pats navarēja, vysod jēmja struodnīku.

Vīnu reizi pajem pops struodnīku nu vīna cīma un sarunoj ar jū tai: ja kurs naklausīs un sovus vuordus naizpildīs, tam nūplēst nu mugoras treis uodas syksnas. Labi, pops ar struodnīku lyka mīru uz ituos runas un struodnīks palyka struoduot pi popa. Struodnīka vuords beja Juoņis. Utrā dīnā pops runoj: "Nu, Juoņis, ej uz teirumu un apar tī gobolu zemes."

"Labi!" pasacīja Juonis un nūbraucja struoduot. Juonis sitruodoj, apbraucja ar orklu tū zemi apleik un puorbraucja reizi cauri un meta molā. Atīt uz sātu un runoj, ka jau gotova. Pops nūsabreinuojas, ka jis tai dreiži beidzja. Nūguoja pops pasavārtu. Atīt pops uz teirumu - verās: apleik apbraukuots un cauri, vairuok nav nekuo. Vajag art ūtru reizi, bet pops navar pasacīt uz Juoņa ni vuorda, cytaidi nu juo uodas nūplēss treis syksnas. Kū darīt ?

Tai dzeivoj Juoņis. Kū pops pasoka jam, jis nikod napasoka, ka naīšu un nastruoduošu, īt un struodoj, bet nikod labi nadora, vys sataisa tai, ka vajag puorstruoduot pašam.

Vīnu reizi aizsalyudza pops pi sevis vīsus. Pops soka Juoņam: "Nūej, Juonīt, un nūkaun vīnu vušķu."

"Labi" pasacīja Juonis un vaicoj popam kuru kaut. Pops jam soka: "Kuŗa uz tevis pasavērs, tū kaun! "

Juonis pajēmja nazi un nūguoja uz klāvu. Īīt jis klāvā, bet vuškas vysas veras uz juo. Juonis pajēmja vysas pa vīnai, nūkova un salyka vīnā gubā. Vīnai vuškai nūplēsja uodu un atnezja uz sātu. Nūīt pops uz klāvu pasavārtu. Veras: vysas vuškas nūkautas. Dūmoj pops, kū dareit ar taidu struodnīku, bet navar jam pasacīt vuorda. Pasaucja pops Juoņi un soka jam: "Kam tu nūkovi vysas vuškas? Es tev pasacīju, ka vīnu, bet tu pajēmi vysas nūgrīzi."

Juonis atbildēja popam: "Tai jyus man pasacījāt nūkaut tū, kuŗa uz mani pasavērs : Es kad īguoju klāvā, redzu, ka vysas uz mani veras. Es juos vysas nūgrīžu.

Nikuo otkon pops napasacīja. Utrā dīnā jau atbraucja vīsi. Pops soka Juoņim: "Nūej ar spaņņi šklepī un pīlaid tur nu bucas vīsim ols."

Labi!" pasajēmja Juonis, pajēmja spanni un nūguoja uz šklepu. Šklepā Juonis pats labi ols dzēŗa un vysu olu nu bucas izlaidja uorā. Pajēmja necvu sāduos pats necvā un braukoj pa olu kai pa upi. Pops gaida, kad atness Juonis vīsism ols, bet navar sagaidīt. Suoka pops klīgt: "Dreižuok, Juonis nes olu!"

Juonis klīdz jam atpakaļ : "Tyuleņ atbraukšu." Dūmoj pops: "Īšu pasavārtu, kū jis tī dora."

Atīt pops uz šklepi, veras, ka Juonis izlaidis bucu ols, braukoj ar necvu pa olu kai pa upi. Otkon pops nikuo napasacīja Juonim, bet pats sevī dūlmoj : "Pajemšu sīvu un bārnu, pamesšu vysu un bēgšu nu sātas, kur acis veras, lai itys struodnīks kū grib tī dora."

Tai pops arī izdarīja. Ūtrā dīnā salasīja sovas lobuokuos lītas, sīvu, bārnu un nūbraucja, kur acis veras. Juonis īraudzēja, ka pops nūbraucja prūjom un nūskrēja jū panuokt. Panuocja Juonis popu un nūpleisja nu juo mugoras treis syksnas. Tai pops palvka dzeivuot ar nūpleistu mugoru, bet Juonis nūguoja tuoļuok meklēt sev dorba.