22. A. 1000. 1007. 1002. 1012. 1132. V. Z a c h a r s k a n o T. A l e k s e j e v a, S a k s t a b a l a pag. Latvju kult. kr.

Vīnā mīstenī senējūs ilikūs dzeivuoja vīns krīvu pops ar sovu sīvu un vīnu meitu. Vīnu reizi jam aizavaidzēja kolps, struodnīks, un jis atroda sev struodnīku vuords kuram beja Juons. Kad pops jāmja sev Juoni par struodnīku, jī sazarunuoja: kas nu jūs kū nebejs atsaceis struduot vai izdarēt, tam treis syksnys nu mugorys vaidzeis izplēst. "Labi!" pascēja Juonis.

Pops pajāmja Juoni par struodnīku. Tai struodnīks dzeivoj pi popa, vysu, kū pops pasoka, jis dora. Vīnu reizi pops nūsyuta Juoni art teirumu. Juonis nūbraucja, apbrauc apleik teiruma, atbrauc uz sātu un runoj popam: jau gotovs dorbs. Pops nūit pazavārtūs - verās, ka nikuo Juonis napadarīja, bet nikuo navar pretim pasceit, beistās, kab jam struodnīks nu mugurys naizplāstu treis syksnys. Uz ūtrys reizis pi popa atbraucja gosti. Pops pasaucja struodnīku Juoni un pascēja, kab jis nūkautu vīnu vušku,

"Labi!" pascēja Juonis, "bet kaidu vušku nūkaut?"

"A kaida uz tevis pazavērsīs, tū nūkauni!"

Nūguoja Juons uz klāvu, verās, ka vysi vuškys uz juo verās. Jis pajāmjā vysus, nūkova, salyka vīnā gubā, atguoja uz sātu un runoj popam: "Kū darīt vēl? Vuškas jau nūkovu."

Pops nūguoja pazavārtūs, verās : vysi vuškys nūkauti. Jis vaicoj: "Kāpēc tu vysus nūkovi?"

Juons jam atbilda: "Tu man pascēji: kura uz manis pazavērsīs; bet es kai īguoju klāvā, verūs, ka vysi uz manis verās. Es pajāmu vysus nūkovu."

Kū darēt popam? Jis pascēja, lai Juons atnas nu klētis, kur stuovēja buca ar olu, spanni ola. Juons nūguoja uz klēti, attaisēja bucu un vysu olu izlaidja uz greidys a pats sādās uz bucys un braukoj pa tū olu, kai uz upis yudiņa. Pops gaidēja - galdēja un pats nūguoja - verās: Juons izlaids olu nu bucys pa klēti un braukoj. Pops otkon nikuo napascēja, bet gosti palyka bez ola.

Sadūmuoja pops sovā pruotā nadūt Juoņam ēst, lai jis kur nabejs nu juo nūskrīn. Kai sadūmuoja, tai padora: nadūd pops Juoņam ēst, a runoj: "Ej verīs pi munys meitys, kab jei tuoļi nu sātys nanūjītu."

Juonis nūguoja vārtūs meitys un sadūmuoja, ka jam ēst nadūd, jis pajāmja tū meitiņi, pakuora uz kūka, a pats atguoja uz ustobu. Pops vaicoj: "Kur meita?"

Juonis atbilda: "Meita karinej un zvaigznis skaita."

Pops izguoja uorā un verās, ka juo meita pakuorta. Jis nikuo vairuok napascēja Juoņam, a satvēra sovu sīvu un dreižuok skrīt pa ceļu; bet Juons pēc juo pakaļ, dadzyna un izpļāsja nu popa mugorys treis syksnys. Tai pops palyka dzeivuot ar izplāstu mugoru, a Juons nūguoja tuoļuok meklēt sev dorbu.